ĀBEĻU UN AVEŅU SELEKCIJAS MATERIĀLA NOVĒRTĒŠANA INTEGRĒTO LAUKSAIMNIECĪBAS KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJU IEVIEŠANAI PROGRAMMAS ATSKAITE

Size: px
Start display at page:

Download "ĀBEĻU UN AVEŅU SELEKCIJAS MATERIĀLA NOVĒRTĒŠANA INTEGRĒTO LAUKSAIMNIECĪBAS KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJU IEVIEŠANAI PROGRAMMAS ATSKAITE"

Transcription

1 Latvijas Valsts Augļkopības institūts ĀBEĻU UN AVEŅU SELEKCIJAS MATERIĀLA NOVĒRTĒŠANA INTEGRĒTO LAUKSAIMNIECĪBAS KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJU IEVIEŠANAI PROGRAMMAS ATSKAITE 2014.gads

2 Saturs Selekcijas materiāla novērtēšana integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai... 3 Ābeļu selekcijas materiāla novērtēšanas programma... 5 Aveņu selekcijas materiāla novērtēšanas programma...15 Pielikumi

3 Ābeļu un aveņu selekcijas materiāla novērtēšanas programma integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai 1. Programmas mērķis Veikt ābeļu un aveņu selekcijas materiāla izvērtēšanu, lai iegūtu jaunas Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai. 2. Darba uzdevumi 1. Izmantojot Latvijas Valsts augļkopības institūta ( turpmāk Institūts vai LVAI) ābeļu un aveņu selekcijas programmas ietvaros uzkrāto selekcijas materiālu, veikt 2835 ābeļu un aveņu hibrīdu novērtēšanu gadā pēc sugas audzēšanai un izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm; 2. Organizēt informatīvus pasākumus, nodrošinot iespēju Latvijas Augļkopju asociācijas ( turpmāk Asociācija) pārstāvjiem un citiem lauksaimniekiem iepazīties ar ābeļu un aveņu selekcijas materiālu uz lauka un saņemt Institūta selekcionāru konsultācijas; 3. Nodrošināt novērtēšanas rezultātu publisku pieejamību Institūta mājas lapā 4. Sagatavot pārskatu par ābeļu un aveņu selekcijas materiāla novērtēšanu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai un līdz nākamā gada 20. janvārim iesniegt to Asociācijai. 3. Materiāla apjoms N.p.k. Selekcijas materiāls Hibrīdu skaits 1. Ābeļu hibrīdu novērtēšana (ar ražas galaproduktu novērtēšanu) 2. Ābeļu hibrīdu novērtēšanas (bez ražas galaproduktu novērtēšanas) 3. Aveņu hibrīdu novērtēšana (ar ražas galaproduktu novērtēšanu) 4. Aveņu hibrīdu novērtēšanas (bez ražas galaproduktu novērtēšanas) Izmaksas par hibrīdu, EUR Izmaksas kopā, EUR , , , , , , , ,00 KOPĀ: ,35 4. Programmas realizācija: 1. Izmantojot Institūta ābeļu un aveņu selekcijas programmas ietvaros uzkrāto selekcijas materiālu, gadā veikta 2835 ābeļu un aveņu hibrīdu novērtēšanu pēc sugas audzēšanai un izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm; 2. Asociācijas pārstāvjiem, kā arī citiem augļkopības nozares entuziastiem bija iespēja iepazīties ar ābeļu un aveņu selekcijas materiālu uz lauka, kā arī saņemt selekcionāru 3

4 konsultācijas institūta organizētajās Lauku dienās 2014.gada 10.aprīlī un 9.septembrī un Ogu dienā 10.jūlijā 3. Ābeļu selekcijas materiāla izvērtēšanas programmas rezultāti tika ziņoti prezentācijā Lauku dienā 9.septembrī. 4. Programmas rezultātu publiskai pieejamībai Institūta mājas lapā tiek uzturēta un atjaunināta sadaļa kurā tiek atspoguļotas programmas aktivitātes, publicēti rezultāti. 1. Sagatavots un iesniegts Asociācijai pārskats par ābeļu un aveņu selekcijas materiāla novērtēšanu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai (darbu Pieņemšanas-Nodošanas akts), kā arī prezentācija Asociācijas valdes sēdei. 5. Selekcijas materiāla vērtēšanas uzdevumi (detalizēti) 5.1. Ābeļu selekcijas materiāla vērtēšanā ietilpst: - selekcijai nozīmīgu pazīmju vērtēšana lauka apstākļos: auga raksturojums, fenoloģija, ziemcietība, slimībizturība, ražas komponentes; - pomoloģiskais apraksts (atbilstoši UPOV prasībām); - glabāšanās vērtējums; - bioķīmiskais vērtējums vākšanas un lietošanas gatavībā: šķīstošā sausna, blīvums, skābes saturs; - ģenētiskās analīzes: kraupja rezistences gēnu identifikācija, pielietojot molekulāros marķierus; selekcijā izmantoto vecākaugu ploiditātes analīze Aveņu selekcijas materiāla vērtēšanā ietilpst: - 25 selekcijai nozīmīgu pazīmju vērtēšana lauka apstākļos: auga raksturojums, fenoloģija, ziemcietība, slimībizturība, ražas komponentes; - glabāšanās vērtējums (piemērotība saldēšanai); - bioķīmiskais vērtējums: šķīstošā sausna, fenolu saturs, C vitamīna saturs. -pundurainības vīrusa rezistences gēnu identifikācija, pielietojot molekulāros marķierus. 4

5 2. Ābeļu selekcijas materiāla novērtēšanas programma LVAI veiktās ābeļu selekcijas programmas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas un Baltijas jūras reģiona apstākļiem piemērotas ābeļu šķirnes. Lai īstenotu selekcijas mērķi, veikta rūpīga vecākaugu atlase pēc to saimnieciskajām īpašībām un genotipa. Hibridizācijā iekļautas Latvijā adaptētas un komerciāli veiksmīgas šķirnes, augstas augļu kvalitātes avoti (t.sk. pasaulē nozīmīgās komercšķirnes), kraupja rezistences gēnu Vf(Rvi6) un Vm (Rvi5) un poligēnas kraupja izturības donori, citu slimību - vēža, augļu puvju un miltrasas relatīvas izturības avoti, šķirnes ar vēlamo vainaga formu (t.sk. Co gēna donori) un ražošanas tipu. Sakarā ar bakteriālas iedegas Erwinia amylovora tuvošanos Latvijas robežām, tiek iekļauti arī šīs šķirnes izturības avoti no ASV u.c. valstu selekcijas programmām. Īpaša vērība tiek pievērsta arī vairākām specifiskām īpašībām, kas nosaka augļu kvalitāti daļēja augļu pašnobire, gatavu augļu noturība kokā, bagāts bioķīmiskais sastāvs. LVAI izstrādāts Latvijas apstākļiem piemērotas ābeļu šķirnes modelis. Selekcijas metodes LVAI ietver tradicionālos krustojumus un gēnu marķieru izmantošanu. Marķierus izmanto 2 mērķiem: (1) Latvijas ābeļu ģenētisko resursu izpētei, lai noskaidrotu šķirņu radniecību, kraupja izturības u.c. īpašību ģenētiku; (2) paātrinātai iegūto hibrīdu atlasei pēc kraupja izturības, kolonnveida auguma, ābolskābes satura augļos u.c.. Marķieru izmantošana ļauj ne tikai noteikt kāda gēna klātbūtni augā, bet arī noteikt, vai gēns ir homozigotā vai heterozigotā formā, t.i., konkrētās šķirnes vai hibrīda selekcijas vērtību Ābeļu hibrīdu izvērtēšana (ar ražas galaproduktu novērtēšanu) 2014.gadā uzsākta jauno izmēģinājumu vērtēšana, bet iepriekšējos gados vērtētie izmēģinājumi pabeigti; tajos veikti novērojumi tikai dažiem labākajiem elites hibrīdiem (1.tabula). 1.tabula. Uz klonu potcelmiem vērtētie ābeļu hibrīdi Stādīšanas gads Hibrīdu saimes (krustojumu gadi) Sākotnējais hibrīdu skaits 2014.g. vērtē No tiem izdalīti elitē Pabeigtie izmēģinājumi (vērtē tikai elites hibrīdus šķirņu kandidātus): Šķirnes kandidāti ( g.) ( g.) ( g.) ( g.) ( g.) Jaunie izmēģinājumi (vērtē visus ražojošos hibrīdus): ( ) ( ) ( ) Kopā

6 Meteoroloģiskie apstākļi un koku fenoloģija 2013./2014.gada ziema bija ļoti nelabvēlīga potcelmu pārziemošanai. Ilgstošais kailsals 3 nedēļas janvārī, kad augsne sasala līdz 1...1,5 m un tās temperatūra 20 cm dziļumā pakāpeniski nokritās līdz C, potcelmiem M9 un MM106 radīja nopietnus sakņu bojājumus. Tomēr hibrīdu izmēģinājumos uz ziemcietīgākiem potcelmiem būtiski bojājumi netika novēroti, izņemot atsevišķus, mazāk ziemcietīgus hibrīdus gada aprīlis bija nokrišņiem nabadzīgs (2.attēls). Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra bija zem 10 C, 3.dekādē C, bet maksimālā pacēlās līdz 23 C (1.attēls). Ābeļu ziedēšana 2014.g. sākās stipri agrāk kā citus gadus, jau 28.aprīlī (iepriekšējos gados maijā), bet beidzās 20.maijā. Ziedēšana ieilga, jo maija sākums bija auksts, lietains un vējains, Dobelē salnas bija līdz -2 C. Tā kā ābeles ziedēja bagātīgi, salnu bojājumi bija saimnieciski maznozīmīgi, maksimāli 3 balles (no 5). Taču daļai agrāk ziedošo šķirņu bija cietuši izplaukušo ziedu putekšnmaciņi, dažām novērotas defektīvas drīksnas. Pēc vērtējuma jūnijā, augļu aizmešanās bijusi vidēji laba, taču novērotas pastiprinātas augļu deformācijas, melnēšana kausa rajonā un mizas plaisāšana, kas noveda pie puves un novāktās ražas būtiska samazinājuma. Maija 2.dekādē iestājās silts (no 12.maija), vēlāk ļoti karsts laiks, līdz 30 C. Stiprā krusa 25.maijā Dobelē augļaizmetņus praktiski nebojāja. Pēc ābeļu ziedēšanas, sākot ar 26.maiju, laiks atkal kļuva vēss, C. Būtiska kraupja infekcija ar sporulāciju nemiglotiem kokiem pirmoreiz novērota jau 27.maijā. Ne visos dārza kvartālos pretkraupja smidzinājumi bija efektīvi. To varētu izskaidrot ar laika apstākļiem jūnijā, kas traucēja miglojumiem iedarboties. Izņemot aprīli, visā veģetācijas sezonā saglabājās augsts gaisa mitrums, kas veicina kraupja infekciju (2.attēls). Jūnija 1.dekādē laika apstākļi bija nepastāvīgi, bet turpmāk visu mēnesi bija ļoti vēss, lietains un vējains. Temperatūra naktīs nokritās zem 5 C. Jūlijā ilgstoši, gandrīz 2 nedēļas, maksimālā gaisa temperatūra bija ap 30 C, bet nokrišņu bija neparasti maz. Tomēr gaisa mitrums bija relatīvi augsts (2.attēls). Agro šķirņu vākšana tomēr aizkavējās un sākās tikai 8.augustā ( Agra ). Vēlāk augļu ienākšanās laiks izlīdzinājās. Pirmās salnas līdz -2 C Dobelē bija jau 1.-2.oktobrī, bet turpmāk temperatūras bija virs 0 C. Rudens lietavas sākās tikai 10.oktobrī. Augļu masveida vākšana beidzās 13.oktobrī. 23. un 24.oktobra naktī sals sasniedza C. Salīdzinot ar 2013.gadu, kas izcēlās ne tikai ar nokrišņu, bet arī temperatūras svārstībām, to sadalījums bija vienmērīgāks. 1.att. Gaisa temperatūra 2014.gada veģetācijas sezonā 6

7 2.att. Nokrišņu daudzums un vidējais gaisa mitrums 2014.gada veģetācijas sezonā Ābeļu hibrīdu ražošana un augļu preču kvalitāte uz klonu potcelmiem Ņemot vērā ābeļu ražošanas periodiskumu, dati apkopoti pēc 2-3 gadu ražas (1.,2.pielikums). Jaunajos izmēģinājumos 2014.gadā iegūta pirmā saimnieciskā raža no hibrīdiem, kas vēl neražoja 2013.gadā. Daudziem hibrīdiem parādījās ražošanas periodiskums, kā arī augļu lieluma svārstības pa gadiem. Augstražīgākie hibrīdi būtiski pārspēja standartšķirni Auksis tikai jaunajos izmēģinājumos. Pabeigtajos izmēģinājumos 2014.gadā augļi rindai hibrīdu bija sīkāki nekā 2013.gadā, bet jaunajos izmēģinājumos, kur raža vēl ir samērā neliela otrādi. Pabeigtajos izmēģinājumos ražīgākie elites hibrīdi bija: DI Vf (Forele x BM41497) izdalīts arī 2013.g., DI Vf (BM x Latkrimson), DI Vf (Talvenauding x Liberty), DI Vpol (Talvenauding x BM 41497), D Vf (Iedzēnu x Liberty). Jaunajos izmēģinājumos pēc ražības izdalījās: D Vf (AMD x Liberty) izdalīts arī 2013.g., H (Sarma x Zaiļijskoje) slimībieņēmīgs, Nr Vf, Nr , Nr Vf (Remo br.app.), Nr Vf (Imrus br.app.) vasaras, augļi viegli birst. Ābeļu hibrīdu augļu kvalitātes analīzes Izdalītajiem hibrīdiem 2014.gadā tika veiktas augļu mīkstuma blīvuma, šķīstošās sausnas, skābes un polifenolu satura analīzes (3.pielikums). Analīzes tika veiktas tiem hibrīdiem, kas g. vēl nebija analizēti. Atkārtoti veica analīzes tiem agrāk vērtētajiem hibrīdiem, kam ražošanas periodiskuma dēļ nebija 2 gadu datu. Pārējiem hibrīdiem analīzes tiks turpinātas 2015.gadā gadā augļiem novērots zemāks mīkstuma blīvums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas labākajiem hibrīdiem bija virs 6 kg/cm² (2.tabula), kamēr 2013.g. virs 8 kg/cm². Analizējot un degustējot novērots arī, ka augļi bijuši mazāk sulīgi. 7

8 Savukārt šķīstošas sausnas saturs analizētajiem hibrīdiem bija augstāk nekā iepriekšējos gados, visiem tas bija virs ES standartā noteiktā 10,5 o Brix. Tomēr nebija arī hibrīdu ar ļoti augstu sausnas saturu, labākajiem tas bija nedaudz virs 15 o Brix (3.pielikums) gadā bioķīmiskās analīzes neuzrādīja paaugstinātu skābju saturu augļos, atšķirībā no 2013.gada. Vislielākais bija tikai nedaudz virs 1% (2.tabula). Izdalījās arī daži hibrīdi ar ļoti zemu skābju saturu. Nevēlama kombinācija ir zems sausnas un augsts skābju saturs, kāds bija hibrīdam Nr Savukārt kopējo polifenolu saturs 2014.gadā bija augsts, rindai analizēto hibrīdu tas bija ne tikai virs 150 mg/100g kā 2013.g., bet vēl augstāks (2.tabula). Pēc kopējā bioķīmisko rādītāju vērtējuma izdalījās: DI Vf (BM x Forele) augsts šķīstošās sausnas un polifenolu saturs, vidējs skābju saturs un mīkstuma blīvums. Labas koka un augļu īpašības. Nr Vf (Priscilla br.app. ) augsts šķīstošās sausnas un polifenolu saturs, vidējs skābju saturs un mīkstuma blīvums. Sulai un sidram perspektīvs hibrīds. H (Merrigold x Stars) augsts šķīstošās sausnas saturs, zems skābju saturs un samērā zems polifenolu saturs, vidējs mīkstuma blīvums. Šis ir saldo ābolu tips, kam augļi ļoti līdzīgi Red Delicious, bet, atšķirībā no tā, zemais polifenolu saturs rāda, ka augļiem nebūs rūgtenuma. Šāds augļu tips patīk tikai daļai patērētāju, bet citi degustācijās atzīmē, ka augļos pietrūkst skābuma (4.pielikums). Koks ļoti liela auguma, vidēji ražīgs. 2.tabula. Ābolu kvalitātes analīžu rezultāti 2014.g. (kopsavilkums) Mīkstuma blīvums kg/cm² Šķīstošā sausna Brix % Titrējamā skābe % Kopējie polifenoli mg/100g Izdalītie hibrīdi Ļoti stingri (>6): D DI DI H Zems stingrums: H (>3) Augsts saturs (>14): DI DI H a H Nr Nr Relatīvi zems saturs (<12): Nr Nr Zems saturs (<0,4): H (<0,2) D Nr Augsts saturs: (>0,7): DI (>1,0) Nr Nr Nr Nr Augsts (>170 mg/100g): Nr (>200) Nr (>200) D DI Nr Nr Nr Relatīvi zems (<80): H Augļu degustācijas vērtējums 2014.gadā apkopoti ābeļu hibrīdu 2013.gada ražas augļu degustācijas rezultāti (degustācijas periods: augusts-marts). Degustācija vērtēja augļu izskatu, garšu, aromātu, stingrumu, sulīgumu un gatavību (1-5 balles); piedalījās ap 10 degustatoriem katrā reizē. Labāko hibrīdu degustācijas vērtējums dots 4.pielikumā. Ar labu izskatu un garšas īpašībām izcēlās rinda hibrīdu, kas bija līdzvērtīgi vai pārspēja kontroles šķirnes Kovaļenkovskoje (vēlas vasaras), Auksis (agra ziemas), Belorusskoje Maļinovoje, Zarja Alatau (vēlas ziemas). Īpaši jāizceļ hibrīdi, kam bija augsts augļu konsistences vērtējums (stingrums, sulīgums, kraukšķīgums) DI Vf, DI Vf, DI , H , Nr Vpol, Nr , kā arī visilgāk glabājamie - DI Vf un H a. Labāko degustācijas vērtējumu guva sekojošie hibrīdi (3.tabula): 8

9 3.tabula. Degustācijās g. izdalītie hibrīdi Hibrīds* Vecākaugi Ienākas Piezīmes D Vm SR0523 x (Lobo x Iedzēnu) R Slikts vainags D BM41497 x (Lobo x Iedzēnu) R-AZ Kraupja ieņēmīgs D Vf Arona x Liberty R-AZ Perspektīva mazdārzos (Paulis-Biruta) D Vf Madona x Liberty AZ Neizlīdzināti, mīksti D Vf (SE) (Lobo x Iedzēnu) x Liberty R-AZ DI Vf (SE) BM41497 x Forele Z DI Vpol Liberty x Latkrimson Z Neizlīdzināti DI Vf Liberty x Talvenauding R-AZ Ļ.laba konsistence DI Vf Talvenauding x Liberty VZ Siltumprasīgs DI Vf (SE) Latkrimson x Liberty AZ Ļ.laba konsistence DI (SE) Latkrimson x Liberty Z Laba konsistence H Auksis x Merrigold R-AZ Laba konsistence; vēlražīgs H a (SE) Alkmene x Bogatir VZ H Vpol Alkmene x Iedzēnu AZ-Z H (SE) Lobo x Remo AZ-Z Nav kraupja izturīgs Nr Vpol (SE) Priscilla br.app. Z Arī sidram, vīnam Nr Releta br.app. Z Nav kraupja izturīgs Nr (SE) Remo br.app. (x Rewena?) Z Siltumprasīgs Nr Vf Remo br.app. (x Trebū vai R Perspektīva mazdārzos (Lienīte) Jelgavas Vasaras?) Nr Vpol (SE) Siostra Liberty br.app. AZ Laba konsistence (x Alwa vai Arlet?) Nr Redchief br.app. (x Auksis?) AZ-Z Nav kraupja izturīgs Nr (SE) Redchief br.app. (x Merrigold?) AR Kraupja ieņēmīgs; neregulāra augļu forma Nr (SE) Yellowspur br.app. R-AZ Izcila konsistence H Vf Dayton x Zarja Alatau AZ Izdalīts 1.reizi *SE superelite 3.att. Ābeļu šķirnes kandidāts DI

10 2014.gadā izdalīto hibrīdu raksturojums: DI Vf (BM Vf x Forele) šķirnes kandidāts Ziemas. Augļi lieli, izlīdzināti, gludi, koši sarkani (pamatkrāsa dzeltena). Mīkstums saldskābs, aromātisks. Augsts degustācijas vērtējums. Koks spēcīga auguma, labi zarojas, uz B9 zaru pamatnes var atkailināties. Augstražīgs, periodiskums vidējs. Ziemcietība Dobelē laba. Izturīgs pret kraupi, bet glabājot var ciest no rūgtās puves tas ir hibrīda galvenais trūkums. DI Vf (Latkrimson x Liberty) Agrs ziemas. Augļi lieli, koši un izskatīgi, kaut gan forma ne visai regulāra, manāmas ribas. Mīkstums ar teicamu konsistenci, saldskābs, garšīgs. Augsts degustācijas vērtējums. Koks veido platu, paretu vainagu, ar tieksmi atkailināties. Ražo labi, regulāri. Izturīgs pret kraupi un puvēm, bet glabājot brūnē serde. Augļi vienmēr tiek augstu vērtēti, bet vainaga veidošana un glabāšana var sagādāt problēmas. D Vf (iedzēnu x Liberty) Ziemas. Augļi lieli, ļoti izlīdzināti un gludi, spilgti tumši sarkani. Mīkstums salds ar vieglu skābumu, garša laba, bet aromāts vājš. Koks samērā neliels, ar platu vainagu. Vidēji ātrražīgs, ļoti ražīgs. Ziemcietība Dobelē laba. Izturīgs pret kraupi un puvēm. Iespējams vēzis, bet bojājumi nebūtiski. Līdzīgs Spartan, bet bez kraupja. Varētu vēlēties izteiksmīgāku garšu. H (Merrigold x Stars) Ziemas. Augļi palieli, koši sarkani svītraini, līdzīgi gaišākam Red Delicious. Mīkstums ļoti salds, sulīgs, ar karameļu piegaršu, maigs patiks Tīnas mīļotājiem. Satur daudz polifenolu. Koks izcili kompakts, ar mehāniski izturīgiem zariem. Ražo ātri, ļoti labi, vidēji periodiski. Ziemcietība Dobelē laba. Slimībizturība vidēja, jālieto fungicīdi. H a Vpol (Alkmene x Bogatir) Vēls ziemas, glabāšanās teicama. Augļi vidēji lieli, neretinot pasīki, dzelteni ar oranžsarkanu virskrāsu, gludi un izlīdzināti, ar interesantu vecmodīgu izskatu. Mīkstums salds ar nelielu skābumu, ar augstu šķīstošās saunas saturu. Augsts degustācijas vērtējums. Koks maza auguma, kompakts. Ražo ļoti ātri, samērā labi, bet periodiski. Slimībizturība ļoti laba. Ziemcietība Dobelē laba, bet hibrīds ir siltummīlošs vācams ļoti vēlu, un siltās vasarās paaugstinās augļu kvalitāte. Nav sausumizturīgs. Piezīme: Izmēģinājumā LVAI aug uz potcelma Pūre1, kas hibrīdam nav piemērots, jo pārmērīgi samazina koka augumu un attiecīgi ražu kg/koka gadā pavairots uz B9 tālākiem izmēģinājumiem. Mazdārziem perspektīvi: D (Paulis-Biruta) Vf (Arona x Liberty) Rudens, Vidzemē - agri ziemas. Augļi vidēji lieli vai pasīki, sarkani. Garša ļoti laba, salda ar nelielu skābumu. Glabājas ne visai ilgi. Koks kompakts, ražo labi un ļoti regulāri. Izturīgs pret kraupi, puvēm, miltrasu, vēzi. Ziemcietība laba gan Dobelē, gan Madonas novadā. Madonas novada Poļvarkā vērtēts kā ļoti perspektīvs, starp pieprasītākajiem augļiem tirgū. Tomēr komercšķirnes prasībām neatbilst augļu lielums un glabāšanās. 10

11 Nr (Lienīte) Vf (Remo br.app.) Rudens. Augļi izskatīgi, uz B9 potcelma vidēji lieli, koši rožaini svītraini (uz sēklaudžu potcelmiem krāsojums bālāks, augļi sīki). Izcila garša un aromāts, līdzvērtīgs Trebū. Mīkstums maigs, bet miza stingra. Glabājas neilgi. Koks maza auguma. Ražo vidēji labi, periodiski. Augsta slimībizturība. Ziemcietība Dobelē laba. Izcili gards rudens ābols, kas var aizstāt ne visai izturīgo šķirni Trebū gadā pavairots uz B9 tālākiem izmēģinājumiem. Agrāk izdalītie hibrīdi raksturoti un 2013.gada atskaitēs: Monta, DI , DI , DI , DI , Nr , Nr , Nr , Nr gadā pavairoti uz B9 pa 50 kokiem izmēģinājumiem zemnieku saimniecībās 5 hibrīdi un 1 jaunšķirne: Monta, DI , H a, Nr , Nr (Lienīte), Nr Par hibrīda Nr stādiem jau noslēgta vienošanās ar saimniecību Ledusvīni. 4.att. Vēlais ziemas hibrīds H a 5.att. D (Paulis-Biruta) 6.att. Agrais ziemas hibrīds DI att. Nr (Lienīte) 11

12 2.2. Ābeļu hibrīdu novērtēšana (bez ražas galaproduktu novērtēšanas) 2014.gadā hibrīdu laukā vairs netika vērtēti līdz 1997.g. (ieskaitot) iegūtie sēklaudži. Sākusies ražošana hibrīdajiem sējeņiem, kas iegūti kopš 2003.gada (4.tabula). No tiem 41 izdalītie hibrīdi pavairoti uz klonu potcelmiem B9 un B396, bet 35 kolonnveida un sarkanlapu hibrīdi uz MM tabula. Ābeļu hibrīdi selekcijas laukā Krustošanas gads Hibrīdu saimju skaits Izstādīto hibrīdu skaits No tiem izdalīti Pavairoti uz klonu potcelmiem Kopā: Izdalīti un pavairoti hibrīdi sekojošās saimēs: 2003.g. saimēs Golden Delicious x Koričnoje Novoje (1), Lodel x Rubin (3), Coop-7 x Andris (3), Dayton x Zarja Alatau (1), Saltanat x Antej (6) 2005.g. saimēs - CCK-44 x Konfetnoje (2), Rīgas Rožābele x Julia (1), Discovery x Doč Melbi (5), kolonnveida un sarkanlapu B2520 x Majoru Saldais (4), Arbat x Andris (2), Greensleeves x Ciepa (10), Ausma x D (1), D x M.purpurea+Royalty (4), D x Royalty+pašappute (3), Plauža Sarkanā x D (9), Plauža Sēklaudzis x D (1), Dimzu Sarkanā x D (1) 2006.g. saimēs - Aļesja x Daina (1) 2.3. Ābeļu hibridizācija Uzdevumi: 1. Izmantot tālākos krustojumos elites hibrīdus, kas izdalīti iepriekšējos izmēģinājumos un bioķīmiskajās analīzēs 2. Turpināt iesaistīt krustojumos putekšņus no pieejamām pasaules elites šķirnēm 3. Izmantot topkrosa kombinācijas ar 2-3 mātes šķirnēm un tēva šķirnēm katrai, ar sekojošu kombinācijas spējas analīzi 4. Turpināt izmantot reciprokos krustojumus 5. Siltumnīcā pāriet uz sējeņu audzēšanu kasetēs un individuālu marķēšanu Specifiskie mērķi: 1. Augļu iekšējās kvalitātes uzlabošana (stingrums, konsistence un sulīgums, aromāts, brix, polifenoli, Ma marķieru iesaistīšana) paralēli ar augstām preču kvalitātes prasībām (krāsojums, forma, lielums, noturība kokā, bez fizioloģiskām slimībām) 2. Hibrīdu pastiprināta atlase pēc augļu uzglabāšanas ilguma 3. Pašizretinošos hibrīdu iegūšana, kas dod izlīdzinātus un lielus augļus un vienlaikus pietiekami lielu ražu 4. Maksimālas prasības koka vainagam un ražībai 5. Slimībizturības veidu piramidēšana, izmantojot kraupja projekta ģenētiskās izpētes rezultātus un citu slimību izturības avotus (īpaši pret vēzi un Erwinia) 12

13 2014.gadā veikti krustojumi 9 kombinācijās starp 6 šķirnēm un hibrīdiem, iegūstot 998 sēklas. Sakarā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem dažās kombinācijās sēklu skaits bija mazs. Izmantotie vecākaugi: Nr Vpol (Siostra Liberty br.app.) laba slimībizturība, izcila deserta kvalitāte; nepietiekams augļu lielums un glabāšanās ilgums. DI Vf (Liberty x Atvasara) augsta slimībizturība, izturīgs pret tīklērci; neapmierina garša, glabāšanās, blīvums. D Vf (/Lawfam x Iedzēnu/ x BM41497) - augsta slimībizturība, izcils aromāts, sārts mīkstums; neapmierina augļu lielums, sulīgums, vainags nav kompakts, ražība neregulāra. H a (Alkmene x Bogatir) laba deserta kvalitāte un glabāšanās, labas koka īpašības; neapmierina slimībizturība un ziemcietība. Ligol (Polija, Linda x Golden Delicious) vēla ziemas komercšķirne; nepietiekami ziemcietīga un slimībizturīga. Elegija (Ukraina, Jonathan x Starking) perspektīva, slimībizturīga ziemas šķirne; nepietiekami ziemcietīga. Veiktie krustojumi: Nr x Ligol un x Elegija; D Vf x Ligol un x Elegija; DI x Ligol un x Elegija; H a x Nr , x D un x DI Kraupja izturības gēnu Rvi6 (Vf) un Rvi5 (Vm) identificēšana ābeļu selekcijas materiālā Pielietojot molekulāro marķieru metodikas kraupja izturības gēnu Rvi6 (Vf) un Rvi5 (Vm) identificēšanai, tika veikta ābeļu selekcijas materiāla analīze. Genotipēšana veikta, izmantojot publicētās metodikas: Rvi6 (Vf) - Patocchi et al., 2009 un Rvi5 (Vm) Cheng et al., Veikta gēnu marķieru analīze 1 hibrīdu saimei, kas satur 2 kraupja rezistences gēnus, jo šo gēnu vizuāla atšķiršana nav iespējama. Augu materiāls ietver Vm-3/4 saimi, kas iegūta krustojumā Pervinka Rvi5 (Vm) x William's Pride Rvi6 (Vf). Ierobežotā finansējuma dēļ citas hibrīdu saimes netika analizētas. Identificēti 5 hibrīdi, kas satur abus rezistences gēnus. Rezistences gēnu identifikācijas rezultāti Vm-3/4 saimē atspoguļoti 5.tabulā Ploiditātes noteikšana ābeļu šķirnēm Pārskata periodā atsevišķām ābeļu šķirnēm tikai veikta ploiditātes analīze, pielietojot plūsmas citometru, ar mērķi identificēt triploīdās formas. Ploiditāte noteikta sekojošām šķirnēm un hibrīdiem, kas uzrādījuši triploīdiem raksturīgas pazīmes: Parauga Nr. LVAI-1 LVAI-2 LVAI-3 LVAI-4 LVAI-5 Šķirne Ādamābele (Dobeles klons) Ausma PU PU /13 Milzu Boikens Kā kontrole salīdzināšanai izmantota diploīdā šķirne Zarja Alatau. Ploiditātes noteikšanas rezultāti doti 5.pielikumā. Visas pārbaudē iekļautās šķirnes un hibrīdi ir triploīdi. Šī informācija ņemama vērā, plānojot krustošanu, jo triploīdiem, lai gan to ziedēšana un augļu raža ir laba, ir zema ziedputekšņu kvalitāte un traucēta sēklu veidošanās. 13

14 5.tabula. Ābeļu kraupja rezistences gēnu Rvi5 (Vm) un Rvi6 (Vf) identificēšana selekcijas materiālā Nr. Hibrīda nosaukums DNS parauga Nr. Koncentrācija Vf* Vm* 1 Vm-3/4-1 a R 2 Vm-3/4-2 a Vm-3/4-3 a R R 4 Vm-3/4-4 a Vm-3/4-5 a R - 6 Vm-3/4-6 a Vm-3/4-7 a Vm-3/4-8 a R - 9 Vm-3/4-9 a Vm-3/4-10 a Vm-3/4-11 a Vm-3/4-12 a Vm-3/4-13 a Vm-3/4-14 a Vm-3/4-15 a R R 16 Vm-3/4-16 a Vm-3/4-17 a Vm-3/4-18 a Vm-3/4-19 a R 20 Vm-3/4-20 a R 21 Vm-3/4-21 a Vm-3/4-22 a R 23 Vm-3/4-23 a Vm-3/4-24 a Vm-3/4-25 a R 26 Vm-3/4-26 a R 27 Vm-3/4-27 a R R 28 Vm-3/4-28 a R R 29 Vm-3/4-29 a R 30 Vm-3/4-30 a Vm-3/4-31 a R 32 Vm-3/4-32 a R 33 Vm-3/4-33 a Vm-3/4-34 a Vm-3/4-35 a Vm-3/4-36 a R 37 Vm-3/4-37 a Vm-3/4-38 a R - 39 Vm-3/4-39 a Vm-3/4-40 a Vm-3/4-41 a R R 42 Vm-3/4-42 a R - 43 Vm-3/4-43 a Vm-3/4-44 a Vm-3/4-46 a Vm-3/4-47 a Vm-3/4-48 a Vm-3/4-49 a *identificēts specifiskais rezistences gēna Rvi5 (Vm) vai Rvi6 (Vf) fragments 14

15 3. Aveņu selekcijas materiāla novērtēšanas programma Aveņu selekcijas mērķus un uzdevumus Latvijā nosaka klimats, kuram raksturīga nepastāvība un mainīgums. Lielākajai daļai Latvijā introducēto aveņu šķirņu piemīt diezgan būtiski trūkumi, vai nu nepietiekama ziemcietība, vai arī zema ogu kvalitāte. Salīdzinājumā ar citām augļaugu kultūrām, aveņu kultūršķirnēm ir salīdzinoši īsa selekcijas vēsture. Līdz ar to ir vāji izpētīti pazīmju iedzimtības mehānismi un pazīmju saistības ciešums, kaut arī pēdējos gadu desmitos ir veikti pētījumi pazīmju iedzimtības mehānismu molekulārajā izpētē un pazīmju kartēšanā. Sevišķi lielas problēmas rada šķirņu ziemcietība, kas ir kompleksa pazīme, tāpēc tās iedzimtības mehānismi ir vāji izpētīti un atrodamas tikai dažas publikācijas par pētījumiem molekulārā līmenī. Ir arī pazīmes, kuras visai būtiski ietekmē audzēšanas apstākļi, piemēram, lielogainajām šķirnēm atšķirīgos augsnes, mitruma un klimatiskajos apstākļos ogu masa var ievērojami samazināties. Kvalitatīvas ražas ieguvei būtiska ir arī aveņu izturība pret slimībām un kaitēkļiem, kas vēl joprojām pilnībā nav atrisināta. Tāpēc viens aktuālākajiem selekcijas uzdevums ir iegūt pret slimībām izturīgas šķirnes. Ir noteikti marķieri, kas apstiprina gēna H (dzinumu apmatojuma dominantais gēns), saistību ar dzinumu izturību pret slimībām (mizas plaisāšanu Dydimella applanata un dzinumu pelēko puvi Botrytis cinerea). Nozīmīgākās aveņu dzinumu slimības Latvijā ir dzinumu mizas plaisāšana jeb didimelloze un avenāju iedegas jeb antraknoze. Ļoti aktuāla problēma ir aveņu virālās pundurainības RBDV vīrusa izplatība, kas ir viens no iemesliem stādījumu zemajai ražībai un ogu kvalitātei. Vīrusa izplatību ir praktiski neiespējami kontrolēt, jo vīruss izplatās ar putekšņiem. Ogu sairšana, kas ir viena no vīrusa infekcijas pazīmēm, konstatējama tikai ļoti jutīgām šķirnēm, taču daļai šķirņu vīrusa infekcija norisinās nemanāmi un to var konstatēt tikai izmantojot molekulārās metodes. Līdz ar to augi ar slēptu vīrusu infekcijas norisi ir viens no svarīgākajiem infekcijas avotiem. Pašlaik ir izstrādāti molekulārie marķieri rezistences gēna pret RBDV vīrusu noteikšanai. Pamatojoties uz g.VPP projektā veiktajiem pētījumiem, LVAI izstrādāta aveņu selekcijas programma, kuras mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas apstākļiem piemērotas aveņu šķirnes ar šādām īpašībām: Ar augstu agroekoloģisko plastiskumu (augstu pielāgošanās spēju audzēšanas vietas agroklimatiskajiem apstākļiem), Piemērotas svaigam ogu patēriņam un pārstrādei ar augstvērtīgu ķīmisko sastāvu un dažādu ogu ienākšanās laiku, ar kompleksu izturību pret Latvijā nozīmīgajām aveņu slimībām un kaitēkļiem Selekcijas materiāla novērtēšanas rezultāti Meteoroloģisko apstākļu raksturojums 2014.gadā 2013./2014. gada ziema bija diezgan netipiska, jo rudenī un ziemas sākumā bija salīdzinoši silts laiks, bet janvāra vidū iestājās kailsals, kas ilga līdz pat februārim. Kailsala bojājumi aveņu stādījumos netika novēroti. Vidējās gaisa temperatūras 2014.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, zemākas bija maija pirmajā dekādē, kā arī jūnija otrā un trešā dekādē (8.attēls). Augstas gaisa temperatūras bija maija trešajā dekādē, kā arī jūlija beigās un augusta sākumā. Pārējā laikā tās bija tuvu daudzgadīgajiem rādītājiem. Tajā pat laikā agrāko šķirņu (Meteor ) ziedēšana sākās par 3-4 dienām agrāk jau 28.maijā, kaut gan pēc ilggadīgiem novērojumiem tas ir 3.jūnijā. Minimālās gaisa temperatūras gadā, ar dažiem izņēmumiem, bija tuvu vidējiem rādītājiem. Netipiski vēsa bija jūnija pēdējā, kā redzams, vēsākā kopš 2009.gada (9.attēls). 15

16 Nokrišņu daudzums, mm. Minimālā gaisa temperatūra, o C I II III I II III I II III I II III I II III I II III. Vidējā gaisa temperatūra, o C I II III I II III I II III I II III I II III I II III 25,0 20,0 15,0 10,0 5,0 0,0 Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Mēnesis, Vidēji pa gadiem 8.att. Vidējā gaisa temperatūra veģetācijas periodā 15,0 13,0 11,0 9,0 7,0 5,0 3,0 1,0-1,0-3,0-5,0 Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Mēnesis, Vidēji pa gadiem 9.att. Minimālā gaisa temperatūra veģetācijas periodā 80,0 70,0 60,0 50,0 40,0 30,0 20,0 61,50 50,0 35,2 32,1 28,0 24,2 24,1 18,10 18,8 16,1 65,8 41,7 25,50 68,1 10,0 6,00 0,0 Marts III Aprīlis I Aprīlis II AprīlisIII Maijs I Maijs II Maijs III Jūnijs I Jūnijs II Jūnijs Jūlijs I III Mēnesis, Vidēji pa gadiem 10.att. Nokrišņu daudzums pa dekādēm no marta līdz jūlijam 16

17 Maksimālā gaisa temperatūra 2014.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski augstāka bija maija 3. dekādē, jūlija 3. dekādē un augusta 1. dekādē. Augstās temperatūras jūlija beigās un augusta sākumā ietekmēja upeņu ražas vākšanu un vasaras aveņu ražas ātrākas beigas. Nokrišņi veģetācijas sākuma periodā bija krietni virs ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, savukārt aprīļa 2. un 3. dekādē nokrišņu daudzums bija neliels (10.attēls). Maijā nokrišņu daudzums bija zem vairāku gadu vidējā rādītāja. Jūnija sākumā nokrišņu daudzums bija neliels, bet jūnija 2.,3. un jūlija 1. bija gan ar vidējiem, gan bagātīgiem nokrišņiem, kas nodrošināja optimālu ogu lielumu. Hibrīdu vērtēšana Izmēģinājums iekārtots LVAI dārza 22.kvartālā 2010.gada aprīlī un oktobrī. Kopējais hibrīdu skaits Stādīšanas attālums 0.5 x3 m. Augsne glejots māls ar grants piejaukumu. Augsnes sastāvs: 1,9 % organiskās vielas; 111 mg/kg P 2 O 5 ; 151 mg/kg K 2 O. Augsnes reakcija ph 7,4. Izmēģinājumā nav izmantota apūdeņošana. Avenes mēslotas ar amonija nitrātu, rēķinot 6g/m 2 N. Materiāls un metodes. Fenoloģiskās pazīmes: ziedēšanas sākums un intensitāte un ogu ienākšanās sākums vērtēti ballēs (1-9, kur 1 - pazīme neparādās, 9 - maksimāla pazīmes izpausme) vai, fiksējot fenofāzes iestāšanās laiku. Ziemošanas apstākļu izraisītie bojājumi vērtēti vizuāli ballēs (1-9, kur 1 - bojājumu nav, 9 - vairāk kā 75 % no pumpuriem, dzinumiem bojāti). Ogu masa noteikta sverot (g). Raža vērtēta ballēs (1-9, kur 1 ražas nav, 9 - maksimāla raža), bet labākajiem hibrīdiem arī sverot (g). Datu apstrādei izmantota aprakstošā statistika. Dati tiks apstrādāti MS EXCEL datorprogrammā gada stādījumā pēc ražības, ogu masas, kvalitātes un ienākšanās laika aprakstīti 334 hibrīdi, raža un ogu masa sverot vērtēta 76 hibrīdiem, ķīmiskās analīzes veiktas 54 hibrīdiem. Izdalīti 12 hibrīdi pēc ziemcietības, ražības, krūmu habitusa un ogu kvalitātes kritērijiem tālākai izvērtēšanai. Ražība un ogu masa. Pēc ražības no izvērtētajiem hibrīdiem, kuru raža tika svērta, izdalīti 12 hibrīdi, kuru raža pārsniedza 900 g no krūma, kas, pārrēķinot uz platību ir vairāk kā 6 t/ha. Augstākā ražība bija hibrīdam S 2/1/13 ( Liene x Polka ). Lielākajai daļai hibrīdu vidējā ogas masa bija 4 g. Sīkākās ogas (vidēji 3g) bija kombinācijās Ottawa x Tulameen un Viktorija x Alvi (6.tabula). 6.tabula. Ražīgāko hibrīdu raža un ogas vidējā masa 2014.gadā Hibrīds/šķirne Krustojuma kombinācija Raža, g no krūma Vidējā 1 ogas masa, g S2/1/13 Liene x Polka S2/6/13 Viktorija x Alvi S2/15/6 Ottawa x Tulameen S2/15/4 Ottawa x Tulameen S1/A25/16(9) Ina x Aita S1/A25/15 Ina x Aita S2/9/20 Canby x Daiga S2/1/15 Liene x Polka S2/9/22 Canby x Daiga S2/6/22 Viktorija x Alvi S2/9/13 Canby x Daiga S2/6/8 Viktorija x Alvi

18 Bioķīmiskais sastāvs. Tā kā avenes ir bagātīgs antioksidantu avots, tad tika vērtēts ogu bioķīmiskais sastāvs. Pēc šķīstošās sausnas satura, kas svarīgs rādītājs, ja ogas izmanto svaigam patēriņam, izdalīti 12 hibrīdi, kuri pārsniedza to vecākaugu šķirnēm raksturīgos rādītājus (7.tabula). 7.tabula. Pēc šķīstošās sausnas satura izdalītie hibrīdi 2014.gadā Hibrīds/šķirne Krustojuma kombinācija Šķīstošā sausna Brix 0 STDEV S2/20/1 Willamette x Aita 13,3 0,0 S2/30/1 Jewel x Aita 13,3 0,1 S4/2/22 Liene x Himbo Top 13,0 1,4 S2/9/11 Canby x Daiga 12,8 0,1 S2/6/8 Viktorija x Alvi 12,6 0,1 S2/8/21 Brigantina x Meeker 12,6 0,1 S3/17/2 Gusar x Glen Ample 12,5 0,1 S2/11/12 Carnival x Daiga 12,5 0,3 S2/15/9 Ottawa x Tulameen 12,4 0,2 S2/6/16 Viktorija x Alvi 12,3 0,1 S1/6/9 Viktorija x Alvi 12,1 1,4 S2/8/18 Brigantina x Meeker 12,1 0,5 Daiga 11,7 0,1 Alvi 11,7 0,2 Aita 9,3 0,1 Glen Ample 11,0 0,4 Ina 9,6 0,2 Tulameen 11,5 0,1 Ottawa 12,1 0,1 8.tabula. Izdalītie hibrīdi ar augstāko fenolu saturu 2014.gadā Hibrīds/šķirne Krustojuma kombinācija Fenoli, mg /100 g STDEV S3/17/14 Gusar x Glen Ample 446,9 0,0 S2/6/9 Viktorija x Alvi 389,8 0,0 S2/2/19 Liene x Himbo Top 348,2 4,1 S1/12/3 Carnival x Tulameen 337,7 7,7 S2/8/21 Brigantina x Meeker 328,7 6,8 S2/15/6 Ottawa x Tulameen 304,2 6,3 Ottawa 300,5 4,4 Glen Ample 237,5 8,8 Tulameen 163,4 80,5 Alvi 187,4 0,4 18

19 Aveņu ogu antioksidatīvo aktivitāti ietekmē tajās esošais fenolu un antociānu saturs. Izdalīti 5 hibrīdi, kuriem fenolu saturs pārsniedz fenolu saturu šķirnes Ottawa ogās, t.i., 300 mg/100 g svaigu ogu. Sevišķi augsts tas bijis hibrīdam S3/17/14 ( Gusar x Glen Ample ) (8.tabula). Izdalīti 4 hibrīdi, kuru ogās antociānu saturs pārsniedz antociānu saturu šķirnes Ottawa ogās vai ir tam līdzvērtīgs. Visaugstākais antociānu saturs konstatēts hibrīdam S2/5/11 krustojumu kombinācijā Viktorija x Aita (9.tabula). 9.tabula. Izdalītie hibrīdi ar augstāko antociānu saturu 2014.gadā Hibrīds/šķirne Krustojuma kombinācija Antociāni, mg/100 g STDEV S2/5/11 Viktorija xaita 62,8 0,2 S2/2/19 Willamette x Glen Ample 55,7 0,5 S2/15/6 Ottawa x Tulameen 55,2 0,5 S2/2/13 Willamette x Glen Ample 49,0 0,9 Glen Ample 41,7 0,8 Tulameen 18,6 0,1 Aita 22,1 0,5 Ottawa 51,4 1,4 19

20 Izdalītie aveņu hibrīdi 11.att. Hibrīds S2/6/8 12.att. Hibrīds S2/6/13 20

21 13.att. Hibrīds S1/12/17 14.att. Hibrīds S2/9/20 21

22 15.att. Hibrīds S1/A25/16(9) 3.2. Hibridizācija Veikta sēklu ievākšana no šķirņu Viktorija, Newburgh, Aita, Ļubetovskaja, Nr pašapputes, lai iegūtu izejmateriālu izturībai pret aveņu pundurainības vīrusu RBDV. Pavisam iegūtas 1100 sēklas Elites hibrīdu pārbaude, izmantojot molekulāros marķierus Pielietojot molekulāro marķieru metodi, rasp_n_gene praimeru pāri - tika veikta RBDV (aveņu pundurainības vīrusa) rezistences gēna Bu identificēšana (Ward et al., 2012). Metodes validācijai kā references šķirnes izmantotas Latham, Willamette (rezistentās šķirnes) un Meeker, Tulameen (ieņēmīgas šķirnes). Analīzē iekļauti 19 LVAI aveņu selekcijas programmā iegūtie hibrīdi un radniecīgā suga Rubus phoenicolasius. Rezistences gēnam Bu specifiskais amplifikācijas fragments konstatēts 4 paraugiem: Ru-7, Ru-10, Ru-11 un Ru-17 (10.tabula). 22

23 10.tabula. RBDV rezistences gēna Bu identificēšana Rubus materiālā Nr. Parauga DNS parauga DNS nosaukums Nr. Koncentrācija Rasp_N_gene* 1 Ru-1 av Ru-2 av Ru-3 av Ru-4 av Ru-5 av Ru-6 av Ru-7 av R 8 Ru-8 av Ru-9 av Ru-10 av R 11 Ru-11 av R 12 Ru-12 av Ru-13 av Ru-14 av Ru-15 av Ru-16 av Ru-17 av R 18 Ru-18 av Ru-19 av Rubus av phoenicolasius - * R - rezistentā forma, identificēts Bu rezistences gēns Kopsavilkums Meteoroloģiskie apstākļi 2013/2014.g ziemā un 2014.gada veģetācijas periodā bija labvēlīgi aveņu pārziemošanai, augšanai un attīstībai kas ļāva novērtēt hibrīdu ražas parametrus un ogu kvalitāti. Pēc ražības, ogu masas, kvalitātes un ienākšanās laika aprakstīti 334 hibrīdi, raža un ogu masa sverot vērtēta 76 hibrīdiem, ķīmiskās analīzes veiktas 54 hibrīdiem. Izdalīti 12 hibrīdi pēc ziemcietības, ražības, krūmu habitusa un ogu kvalitātes kritērijiem tālākai izvērtēšanai. Vērtēšanas rezultātā pēc ražības parametriem izdalīti 12 hibrīdi, pēc bioķīmiskā sastāva: šķīstošās sausnes satura ogās 12 hibrīdi, pēc fenolu satura 6 hibrīdi un pēc antociānu satura 4 hibrīdi turpmākai vērtēšanai un pavairošanai. Izmantotā literatūra Cheng F.S., Weeden N.F., Brown S.K., Aldwinckle H.S., Gardiner S.E., Bus V.G. (1998) Development of a DNA marker for Vm, a gene conferring resistance to apple scab. Genome, 41: Patocchi A., Frei A., Frey J.E., Kellerhals M. (2009) Towards improvement of marker assisted selection of apple scab resistant cultivars: Venturia inaequalis avirulence surveys and standardization of molecular marker alleles associated with resistance genes. Mol Breeding, 24(4):

24 Swanson J.D, Carlson J.E., Fermandez-Fernandez., Finn C.E., Graham J., Weber C., and Sagent D.J.2011 Blackberries and Raspberries.Genetics, Genomics and Breeding of Berries ed.folta K. And Kole Ch.CRC Press, Ward J.A., Boone W.E., Moore P.P. and Weber C.A., Developing Molecular Markers for Marker Assisted Selection for Resistance to Raspberry Bushy Dwarf Virus (RBDV) in Red Raspberry. Acta Horticulturae, 946: Zhao Y (editor) 2007.Berry fruit value-added products for health promotion.crc Press, 430 p. APP Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore: / Ilze Lesiņa / 2015.gada 28_._janvārī z.v. 24

25 PIELIKUMI 25

26 1.pielikums. Ābeļu elites hibrīdu vērtējums uz klonu potcelmiem gadā (25.kvartāls). Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums 2004.g.stādījums (elites hibr.): Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Auksis (K) R-Z B ,4 126,7 11,7 kraupis Nestandarta raksturs Piezīmes Auksis (K) R-Z B ,49 208,4 3,1 kraupis bālāk krāsoti nekā 2005.g.stādītie Auksis (K) R-Z B ,31 127,3 2,4 krituši, kraupis D Vm (SE) AR B ,19 113,9 0 D Vm AR B ,74 199,2 3,8 sīki ražo periodiski D Vm AR B ,86 69,2 0 vākti , nokavēts D Vm (SE) R-AZ B ,44 169,1 0 D Vm R-AZ B ,06 235,0 0 tieksme ražot periodiski D Vm R-AZ B ,17 163,7 0 nokavēts, vākti DI Vf AZ-Z B , ,8 sīki DI Vf AZ-Z B ,74 233,1 0 DI Vf AZ-Z B , ,3 sīki DI Vf (SE) R-Z B , ,73 166,6 2,4 sīki DI Vf R-Z B , 18,80 169,3 14,3 pāragri kritušie ienākas nevienlaicīgi, krāsotie birst DI Vf R-Z B ,92 173,3 10,6 pāragri kritušie 26

27 1.pielik.turpin. (1) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas Raža Vidējā Nestand. datums kg/koka masa g % DI Vf VZ B ,85 145,5 0 Nestandarta raksturs Piezīmes DI Vf VZ B ,61 148,5 21,2 sīki šogad izcili skaisti DI Vf VZ B , H a Vpol (SE) AZ-Z B ,36 133,5 0 H a Vpol AZ-Z B ,2 222,2 n pūst kokā H a Vpol AZ-Z B ,31 130, g.stādījums (elites hibr.): D Vf AR Pūre ,78 136,6 0 D Vf AR Pūre ,57 180,0 6,6 sīki, nobrāzumi nokavēts, birst, vāca D Vf AR Pūre ,10 143,3 0 viegli birst DI Vf (SE) Z Pūre ,12 121,3 3,3 sīki, negatavi, bakas DI Vf Z Pūre ,04 151,9 2,7 sīki DI Vf Z Pūre ,36 271,8 0 nokavēts, vākti DI Vf (Sarkanais Sīpoliņš) VZ Pūre ,37 99,7 3,3 ļoti sīki DI Vf VZ Pūre ,95 101,7 0 nokavēts, vākti , birst DI Vf VZ Pūre ,49 95,0 5,7 sīki izcili ziemcietīgs DI Vf (SE) Z Pūre ,53 159,4 0 DI Vf Z Pūre ,93 218,1 0 DI Vf Z Pūre ,32 152,7 0 27

28 1.pielik.turpin.(2) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Nestandarta raksturs DI (SE) Z-VZ Pūre ,64 283,8 9,5 kraupis Piezīmes DI Z-VZ Pūre ,77 219,3 7,1 kraupis nokavēts, vākti DI Z-VZ Pūre ,86 269, g.stādījums (elites hibr.): D Vm R B ,15 118,1 0 D Vm R B ,27 173,5 0 D Vm R B ,69 142,2 0,4 puve D (SE) AZ-Z B ,00 166,7 0 D AZ-Z B ,98 197,1 6,5 kraupis 4 b. šogad vājāk krāsoti D AZ-Z B ,05 201,1 0 D Vf VZ B ,34 188,3 2,2 D Vf VZ B ,34 191,9 5,4 sīki D Vf VZ B ,24 176,6 6,3 meh.bojāti DI Vf (Jaunais Z B ,14 116,0 0 Sīpoliņš) DI Vf Z B ,01 136,3 2,2 kaitēkļu boj. ražo periodiski DI Vf Z B ,11 130,2 0 koki periodiski ražo Zarja Alatau (K) VZ B ,91 73,3 0 Zarja Alatau (K) VZ B ,21 163,3 0 Zarja Alatau (K) VZ B ,37 153,1 2,2 sīki, rūsināti 28

29 1.pielik.turpin.(3) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums 2008.g.stādījums (elites hibr.): Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Auksis (K) R-Z B ,39 156,8 5,6 kraupis Nestandarta raksturs Auksis (K) R-Z B ,67 204,9 7,7 kraupis, plaisā, deformēti Auksis (K) R-Z B ,45 127,2 0,9 sīki Piezīmes sāk birt D Vf (SE) Z B ,95 141,9 1,8 sīki, bruņutu bojāti 'Spartan' bez kraupja D Vf Z B ,27 165,4 2,6 sīki ražo periodiski D Vf Z B ,18 137,9 4,8 sīki nokavēts, vāca Nr (sidram) R-AZ B ,30 201,3 17,5 plaisā pie kāta, kraupis Nr (sidram) R-AZ B ,56 175,9 7,6 plaisā pie kāta Nr (sidram) R-AZ B ,13 133,2 2,3 plaisā pie kāta Nr Vf (Lienīte) R B ,18 194,0 10,9 kausa puve, sīki maza auguma koki Nr Vf (Lienīte) R B ,57 186,3 4,6 pārgatavi, bezsēklu šogad lieli Nr Vf (Lienīte) R B ,95 136,3 0,9 stiklaini, pārgatavi Nr Vf AZ B ,56 185,3 0,0 tieksme ražot periodiski Nr Vf AZ B ,05 213,5 1,1 rūsināti Erwinia ieņēmīgs Nr Vf AZ B ,55 136,4 4,7 29

30 1.pielik.turpin.(4) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas Raža Vidējā Nestand. Nestandarta raksturs Piezīmes datums kg/koka masa g % Nr AR B ,93 176,2 7,1 kraupis, puve, stiklojas tieksme ražot periodiski Nr AR B ,94 219,7 5,1 puve, kraupis šogad sārta virskrāsa Nr AR B ,12 145,6 2,8 sīki, deformēti, stiklaini Nr Vpol AZ B ,83 181,9 4,8 sīki liels, biezs koks Nr Vpol AZ B ,72 215,0 2,8 sīki, zaļi; bakas Nr Vpol AZ B ,35 193,4 3,1 sīki pārējie augļi lieli Nr.X-97-2 AZ-Z B ,91 169,6 3,9 sīki, plaisā pie kāta Nr.X-97-2 AZ-Z B ,76 148,5 4,7 sīki ražo regulāri Nr.X-97-2 AZ-Z B ,84 97,6 16,3 sīki, plaisā pie kāta 2009.g.stādījums (elites hibr.): Auksis R-Z B ,33 271,7 13,0 kraupis Auksis R-Z B ,90 205,0 n Auksis R-Z B ,04 130,0 n vairums koku meh.bojāti D Vf VZ B ,91 155,8 11,5 rūsināti D Vf VZ B ,13 185,7 8,7 rūsināti, saplaisājuši atgriezts uz celma D Vf (SE) R-AZ B ,20 151,3 0 D Vf (SE) R-AZ B ,43 189,7 0,7 sīki D Vf (SE) R-AZ B ,45 139,4 2 sīki ļoti ātrražīgs 30

31 1.pielik.turpin.(5) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Nestandarta raksturs H Vpol R-AZ B ,07 224,7 26,2 kraupis, krusas bojājumi H Vpol R-AZ B ,84 341,3 18,8 stikl., puve, bakas, kraupis 4 b. H Vpol R-AZ B ,58 234,5 0 Piezīmes jāvāc agrāk H Vpol (SE) Z B ,66 167,9 0,4 sīki H Vpol Z B ,88 170,0 7,7 sīki H Vpol Z B ,17 142,7 2,4 deformēti H (SE) Z B ,80 134,8 2,7 kraupis, sīki, sprēgā pie kausa H Z B ,73 230,7 0 H AZ-Z B ,09 202,6 9,6 kraupis H AZ-Z B ,38 266,5 40,4 stiklaini, kraupis, puve slimībieņēmīga! H Z B ,57 167,9 30,6 kraupis H Z B ,43 186,4 9,1 bakas H Z B ,10 147,6 2,4 sīki Nr Vf (sidram) AZ B ,22 176,6 0 Nr Vf (sidram) AZ B ,64 213,5 15 sīki, zaļi 31

32 1.pielik.turpin.(6) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Nestandarta raksturs Nr Vf R-AZ B ,06 167,3 1,3 kraupis, bakas, stikl. Piezīmes Nr Vf R-AZ B ,83 218,3 27,8 bakas atgriezts uz celma Nr Z B ,50 204,0 4,8 kraupis ļ.skaisti, bet daļa grubuļaini Nr Z B ,33 261,3 5,8 sīki ļoti skaisti! N ĻVZ B ,48 154,2 10,4 kraupis N ĻVZ B ,87 220,8 0 N ĻVZ B ,60 126,6 2,9 sīki Nr Vf AZ B ,54 178,3 9,8 puve, pie kausa zaļi plankumi Nr Vf AZ B ,76 240,5 9,4 sīki, plaisā, puve Ļ.koši sarkani Nr AZ-Z B ,81 198,4 54,1 kraupis, sīki, plaisā izcili koši Nr AZ-Z B ,39 246,8 12 sīki un kraupis vākti Nr (SE) R B ,91 196,2 16,1 kraupis, sīki, puve Nr R B ,18 197,1 2,9 kraupis koki ražo periodiski Nr R B ,04 169,1 0 izcili koši 32

33 2.pielikums. Ābeļu elites hibrīdu vērtējums uz klonu potcelmiem gadā (17.kvartāls). Šķirne Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums 2011.gada stādījums: Vasaras - rudens: Kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Nestandarta raksturs Piezīmes Nr Vf VV B ,84 220,2 2,5 kraupis, bakas ražo regulāri Nr Vf VV B ,85 139,9 2,1 kropli viegli birst Nr AR B ,97 151,5 28,3 kraupis, puve, sīki ražo periodiski Nr AR B ,51 134,3 8,3 sīki Nr Vf R B ,01 214,7 2,6 puve Nr Vf R B ,20 159,8 13,0 sīki, rūsināti Rudens - agri ziemas: Auksis (K) R-Z B ,73 311,7 0 ražo periodiski Auksis (K) R-Z B ,18 139,2 10 rūsināti D (SE) AZ B ,78 213,3 0 ražo periodiski D AZ B ,31 177,7 0 D Vm? AZ B ,00 148,9 2,3 sīki DI Vf AZ B ,79 164,7 0 DI Vf AZ B ,50 140,7 0 33

34 2.pielik.turpin.(1) Šķirne Ienākas Potc. Gads Vākšanas Kg/koka Vidējā Nestand. Nestandarta raksturs Piezīmes datums masa g % H Vf AZ B ,75 350,0 0 Koki neveselīgi, saluši H Vf AZ B ,72 160,5 9,6 sīki, rūsināti H Vf AZ B ,74 178,7 17,8 rūsināti H R-AZ B ,73 226,1 33,3 stiklaini, kraupis, sīki Izvēlējās "Ledus Vīni" H R-AZ B ,15 144,1 4,8 kukaiņu rūsināti H R-AZ B ,67 166,7 0 H AZ B ,45 282,2 38,0 kraupis H AZ B ,65 205,7 9,2 kraupis, sprēgā Nr AZ B ,00 173,3 4,8 kraupis Nr AZ B ,43 118,0 2,6 sīki Nr Vf (SE) AZ B ,41 202,5 10 sīki ražo periodiski Nr Vf AZ B ,70 140,7 0,97 puve Nr AZ B ,38 294,1 22,7 sīki, bakas, kraupis Nr AZ B ,22 274,1 3,0 sīki,kraupis Nr R-AZ B ,09 281,0 3,3 puve Stipra miltrasa Nr R-AZ B ,92 168,6 9,9 kausa puve, sīki 34

Zinātniski praktiskā konference LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA, , LLU, Jelgava, Latvija

Zinātniski praktiskā konference LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA, , LLU, Jelgava, Latvija NĪDERLANDES ZEMEŅU ŠĶIRŅU IZVĒRTĒJUMS LATVIJAS APSTĀKĻOS EVALUATION OF THE NETHERLANDS STRAWBERRY CULTIVARS IN LATVIA CONDITIONS Valda Laugale 1, Elīna Ivanova 2, Sandra Dane 1 1 Dārzkopības institūts,

More information

Zinātniski praktiskā konference LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA, , LLU, Jelgava, Latvija

Zinātniski praktiskā konference LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA, , LLU, Jelgava, Latvija ZEMEŅU ŠĶIRŅU UN DAŽĀDU STĀDU VEIDU IZVĒRTĒJUMS EVALUATION OF STRAWBERRY CULTIVARS AND DIFFERENT PLANT TYPES Valda Laugale, Sandra Dane SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs valda.laugale@puresdis.lv Abstract.

More information

1. aktivitāte. Krūmcidoniju audzēšanas tehnoloģiju precizēšana, izmantojot integrētas un bioloģiskas metodes.

1. aktivitāte. Krūmcidoniju audzēšanas tehnoloģiju precizēšana, izmantojot integrētas un bioloģiskas metodes. Laika periodā no 1.08. līdz 31. 10. turpināta projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/094 Perspektīvas augļaugu komerckultūras - krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes

More information

Rugosa grupas rožu hibrīdu bioloģiskā daudzveidība

Rugosa grupas rožu hibrīdu bioloģiskā daudzveidība Latvijas Universitāte Bioloģijas fakultāte Anta Sparinska Rugosa grupas rožu hibrīdu bioloģiskā daudzveidība Promocijas darbs Bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai Apakšnozare Augu fizioloģija

More information

Mārketinga menedžments Praktiskā nodarbība. Izplatīšanas kanāli Ilze Eglāja

Mārketinga menedžments Praktiskā nodarbība. Izplatīšanas kanāli Ilze Eglāja Mārketinga menedžments Praktiskā nodarbība Izplatīšanas kanāli Ilze Eglāja 30.04.2013. Uzcenojums 1.metode Cena ar uzcenojumu: Kopējās vienības izmaksas 1 vēlamā peļņas daļa no gala cenas Vienības mainīgās

More information

Mg.sc.ing. Zanda Krūma PLANT FAMILY LAMIACEAE HERBS FOR RAPESEED OIL AROMATISATION

Mg.sc.ing. Zanda Krūma PLANT FAMILY LAMIACEAE HERBS FOR RAPESEED OIL AROMATISATION LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE PĀRTIKAS TEHNOLOĂIJAS FAKULTĀTE FACULTY OF FOOD TECHNOLOGY Mg.sc.ing. Zanda Krūma PANĀTRU DZIMTAS GARŠAUGI RAPŠU EěěAS AROMATIZĒŠANAI

More information

RAPŠA STUBLĀJU PUVE (FOMOZE) LATVIJĀ PHOMA BLACKLEG (STEM CANKER) OF OILSEED RAPE IN LATVIA

RAPŠA STUBLĀJU PUVE (FOMOZE) LATVIJĀ PHOMA BLACKLEG (STEM CANKER) OF OILSEED RAPE IN LATVIA 4. Dabkevicius, Z., Mikaliūnaite R. (2005) The occurrence of ergot (Claviceps purpurea (Fr.) Tul.) in various varieties of winter rye in Lithuania. Journal of Plant Research 45, 2, 73-82. 5. Dabkevicius,

More information

Mag.oec. Dace Kļava. Kviešu maizes uzturvērtības paaugstināšana

Mag.oec. Dace Kļava. Kviešu maizes uzturvērtības paaugstināšana Latvijas Lauksaimniecības universitāte Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Pārtikas tehnoloģijas katedra Mag.oec. Dace Kļava Kviešu maizes uzturvērtības paaugstināšana Promocijas darba kopsavilkums inženierzinātņu

More information

LAUKA PUPU SLIMĪBAS UN TO IEROBEŽOŠANAS EFEKTIVITĀTE DISEASES OF FABA BEAN AND THEIR CONTROL POSSIBILITIES

LAUKA PUPU SLIMĪBAS UN TO IEROBEŽOŠANAS EFEKTIVITĀTE DISEASES OF FABA BEAN AND THEIR CONTROL POSSIBILITIES 2. Holms I. (1967). Pētījumi par lauka pupu agrotehniku Latvijas PSR: disertācija lauksaimniecības zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāte. Jelgava.

More information

Zinātniski praktiskā konference LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA, , LLU, Jelgava, Latvija

Zinātniski praktiskā konference LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA, , LLU, Jelgava, Latvija TUVĀS ATSTAROJOŠĀS INFRASARKANĀS GAISMAS SPEKTROSKOPIJAS IZMANTOŠANA LAUKAUGU KVALITĀTES PARAMETRU NOTEIKŠANĀ APPLICATION OF NEAR INFRARED REFLECTANCE SPECTROSCOPY FOR OBTAINING CROP QUALITY PARAMETERS

More information

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts Kristaps RUBENIS Doktora studiju programmas Materiālzinātne doktorants UZ ALVAS DIOKSĪDA

More information

PĀRSKATS LATVIJAS MEŽA RESURSU ILGTSPĒJĪGAS, EKONOMISKI PAMATOTAS IZMANTOŠANAS UN PROGNOZĒŠANAS MODEĻU IZSTRĀDE PĒTĪJUMA NOSAUKUMS:

PĀRSKATS LATVIJAS MEŽA RESURSU ILGTSPĒJĪGAS, EKONOMISKI PAMATOTAS IZMANTOŠANAS UN PROGNOZĒŠANAS MODEĻU IZSTRĀDE PĒTĪJUMA NOSAUKUMS: zem PĀRSKATS PAR MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDA PASŪTĪTO PĒTĪJUMU PĒTĪJUMA NOSAUKUMS: LATVIJAS MEŽA RESURSU ILGTSPĒJĪGAS, EKONOMISKI PAMATOTAS IZMANTOŠANAS UN PROGNOZĒŠANAS MODEĻU IZSTRĀDE LĪGUMA NR.: 140510/S55

More information

Telpiski stiegrotie kompozītie materiāli ar trauslu matricu

Telpiski stiegrotie kompozītie materiāli ar trauslu matricu Telpiski stiegrotie kompozītie materiāli ar trauslu matricu Gaļina Harjkova 1, Andrejs Krasņikovs 2, Edgars Mačanovskis 3 1 3 Rīgas Tehniskā universitāte Kopsavilkums. Rakstā aplūkots netradicionāls betona

More information

APPLE GENETIC RESOURCES IN LATVIA - HISTORY, CURRENT SITUATION AND PERSPECTIVES

APPLE GENETIC RESOURCES IN LATVIA - HISTORY, CURRENT SITUATION AND PERSPECTIVES APPLE GENETIC RESOURCES IN LATVIA - HISTORY, CURRENT SITUATION AND PERSPECTIVES Laila Ikase and Gunārs Lācis Institute of Horticulture, Latvia University of Agriculture Graudu 1, Ceriņi, Krimūnu pag.,

More information

2. SADAĻA INFORMĀCIJA PAR PROGRAMMAS PROJEKTIEM

2. SADAĻA INFORMĀCIJA PAR PROGRAMMAS PROJEKTIEM 2. SADAĻA INFORMĀCIJA PAR PROGRAMMAS PROJEKTIEM 2.1. Projekts Nr. 5 Nosaukums Materiālu mehānisko mikro-,nano- mēroga īpašības un to ietekme uz cilvēka drošību projekta vadītājs: vārds, uzvārds, Jurijs

More information

Mārtiņš Šabovics Mg. sc. ing. TRITIKĀLES MAIZES KVALITĀTES UN GAISTOŠO VIELU IZVĒRTĒJUMS

Mārtiņš Šabovics Mg. sc. ing. TRITIKĀLES MAIZES KVALITĀTES UN GAISTOŠO VIELU IZVĒRTĒJUMS LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE PĀRTIKAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE FACULTY OF FOOD TECHNOLOGY Mārtiņš Šabovics Mg. sc. ing. TRITIKĀLES MAIZES KVALITĀTES UN GAISTOŠO

More information

Hylocomium splendens (Hedw.) B.S.G. kā viena no bioăeoėīmiskā cikla komponentēm priežu mežos

Hylocomium splendens (Hedw.) B.S.G. kā viena no bioăeoėīmiskā cikla komponentēm priežu mežos LATVIJAS UNIVERSITĀTE Hylocomium splendens (Hedw.) B.S.G. kā viena no bioăeoėīmiskā cikla komponentēm priežu mežos Promocijas darbs Bioloăijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai Bioloăijas apakšnozare

More information

- - LATVIJAS LAUKSAIMNIECIBAS UNIVERSITATE - - PARTIKAS TEHNOLOGIJAS, FAKULTATE 7PTF. STUDENTU ZINATNISKAS KONFERENCES KOPSAVILKUMI

- - LATVIJAS LAUKSAIMNIECIBAS UNIVERSITATE - - PARTIKAS TEHNOLOGIJAS, FAKULTATE 7PTF. STUDENTU ZINATNISKAS KONFERENCES KOPSAVILKUMI - - LATVIJAS LAUKSAIMNIECIBAS UNIVERSITATE - - PARTIKAS TEHNOLOGIJAS, FAKULTATE 7PTF. STUDENTU ZINATNISKAS - - KONFERENCES 2017 KOPSAVILKUMI LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE PĀRTIKAS TEHNOLOĢIJAS

More information

DEPOZĪTA SISTĒMAS IEVIEŠANAS NOVĒRTĒJUMS LATVIJĀ

DEPOZĪTA SISTĒMAS IEVIEŠANAS NOVĒRTĒJUMS LATVIJĀ B I E D R Ī B A Z A Ļ Ā B R Ī V Ī B A DEPOZĪTA SISTĒMAS IEVIEŠANAS EKONOMISKAIS NOVĒRTĒJUMS LATVIJĀ GALA ZIŅOJUMS Autori: Jānis Brizga, Džineta Dimante, Dzintra Atstāja R I G A, 2 0 1 2 2 Pasūtītājs: LR

More information

RABBITEYE BLUEBERRY, AMERICAN CRANBERRY AND LINGONBERRY BREEDING IN LATVIA EŠA ZILEĥU, AMERIKAS DZĒRVEĥU UN BRŪKLEĥU SELEKCIJA LATVIJĀ

RABBITEYE BLUEBERRY, AMERICAN CRANBERRY AND LINGONBERRY BREEDING IN LATVIA EŠA ZILEĥU, AMERIKAS DZĒRVEĥU UN BRŪKLEĥU SELEKCIJA LATVIJĀ 13. Porpáczy A. (1999) A húsos som termesztése. Production of cornel. In.: Papp J., Porpáczy A., (szerk). Szeder, ribiszke, köszméte, különleges gyümölcsök. Bogyósgyümölcsőek II. (Blackberry, currants,

More information

EFFECT OF UHT PROCESSING ON THE BIOACTIVE COMPOUNDS AND ANTIOXIDANT CAPACITY IN ORANGE AND SEA BUCKTHORN JUICES

EFFECT OF UHT PROCESSING ON THE BIOACTIVE COMPOUNDS AND ANTIOXIDANT CAPACITY IN ORANGE AND SEA BUCKTHORN JUICES LATVIA UNIVERSITY OF LIFE SCIENCES AND TECHNOLOGIES Latvijas Lauksaimniecības universitāte Faculty of Food Technology Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Mg.ing.so. Galina Zvaigzne EFFECT OF UHT PROCESSING

More information

ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA UN SEKAS LATVIJĀ GADĀ. Tematiskais ziņojums

ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA UN SEKAS LATVIJĀ GADĀ. Tematiskais ziņojums ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA UN SEKAS LATVIJĀ 2011. GADĀ Tematiskais ziņojums 20. izdevums Rīga, 2012 Redaktori: Inga Šmate, Slimību profilakses un kontroles centra direktore Dzintars

More information

AR ESKTRŪZIJAS METODI FORMĒTAS TITĀNA OKSĪDU KERAMIKAS IEGŪŠANA, STRUKTŪRAS UN ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI

AR ESKTRŪZIJAS METODI FORMĒTAS TITĀNA OKSĪDU KERAMIKAS IEGŪŠANA, STRUKTŪRAS UN ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts Agnese PŪRA Doktora studiju programmas Materiālzinātne doktorante AR ESKTRŪZIJAS METODI

More information

Unit of breeding and variety testing Unit of orchard management

Unit of breeding and variety testing Unit of orchard management Unit of breeding and variety testing Unit of orchard management Dr.biol. Laila Ikase Dr.biol. Sarmīte Strautiņa head of the unit of breeding and variety testing Dr.agr. Edgars Rubauskis head of the orchard

More information

THE EVALUATION OF BUCKWHEAT HYBRIDS FOR THE INHERITANCE OF VALUABLE AGRONOMIC FEATURES

THE EVALUATION OF BUCKWHEAT HYBRIDS FOR THE INHERITANCE OF VALUABLE AGRONOMIC FEATURES References 1. Lazauskas J. (1992) Lauko augalų selekcija Lietuvoje., 100-105. 2. Kurlovich B.S. (2002) Lupins, 288-289. 3. Maknickien Z. (2001)Genotipe effect on seed yield of lupine Lupinus luteus L.,Lupinus

More information

LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIOLOĢIJAS INSTITŪTS LATVIJAS VEĢETĀCIJA RĪGA 2012

LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIOLOĢIJAS INSTITŪTS LATVIJAS VEĢETĀCIJA RĪGA 2012 LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIOLOĢIJAS INSTITŪTS LATVIJAS VEĢETĀCIJA 23 RĪGA 2012 Latvijas Veģetācija, 23, 2012 Iespiests SIA PIK Galvenais redaktors Māris Laiviņš Krājuma redaktore un sakārtotāja Agnese Priede

More information

AVIĀCIJAS MATERIĀLU UN KONSTRUKCIJU NOGURUMA BOJĀJUMU NOVĒRTĒJUMS UZ AKUSTISKĀS EMISIJAS SIGNĀLU MĒRĪJUMU PAMATA

AVIĀCIJAS MATERIĀLU UN KONSTRUKCIJU NOGURUMA BOJĀJUMU NOVĒRTĒJUMS UZ AKUSTISKĀS EMISIJAS SIGNĀLU MĒRĪJUMU PAMATA RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte Aeronautikas institūts Yevhen HARBUZ Doktora studiju programmas «Transports» doktorants AVIĀCIJAS MATERIĀLU UN KONSTRUKCIJU

More information

Towards gene pyramiding for apple scab resistance following the working results at VNIISPK Pikunova A.V., Sedov E.N., Krasova N.G., Serova Z.M.

Towards gene pyramiding for apple scab resistance following the working results at VNIISPK Pikunova A.V., Sedov E.N., Krasova N.G., Serova Z.M. Towards gene pyramiding for apple scab resistance following the working results at VNIISPK Pikunova A.V., Sedov E.N., Krasova N.G., Serova Z.M. V a1 V h2 others Our team Apple breeding, released over 70

More information

AC ChefSeries Pure 24 cm,cena tikai 160,00 agrak 220,00 Eur(2.gab) LO BBQ knaibles, cena tikai 30,00, agrāk 47,00 (5.

AC ChefSeries Pure 24 cm,cena tikai 160,00 agrak 220,00 Eur(2.gab) LO BBQ knaibles, cena tikai 30,00, agrāk 47,00 (5. Limitētā pārdošana Pārdošanā, kamēr beigsies... Izstrādājums Limitētā pārdošana jebkurā nedēļā var beigties un nebūt vairs noliktavā. Tādēļ vienmēr sazinieties ar biroju (22305166) un noskaidrojiet, vai

More information

VALDĪBAS OBLIGĀCIJU PROCENTU LIKMJU IETEKME UZ FINANŠU DISCIPLĪNU

VALDĪBAS OBLIGĀCIJU PROCENTU LIKMJU IETEKME UZ FINANŠU DISCIPLĪNU ISBN 978-9984-888-85-9 OĻEGS TKAČEVS KĀRLIS VILERTS PĒTĪJUMS 5 / 2016 VALDĪBAS OBLIGĀCIJU PROCENTU LIKMJU IETEKME UZ FINANŠU DISCIPLĪNU Latvijas Banka, 2017 SATURS KOPSAVILKUMS 3 1. IEVADS 4 2. TEORĒTISKAIS

More information

UZDEVUMS ĢEOTEHNISKAI IZPĒTEI, PROJEKTĒJOT ATBALSTA SIENAS. Romāns Arhipenko, M.Sc.Ing.

UZDEVUMS ĢEOTEHNISKAI IZPĒTEI, PROJEKTĒJOT ATBALSTA SIENAS. Romāns Arhipenko, M.Sc.Ing. UZDEVUMS ĢEOTEHNISKAI IZPĒTEI, PROJEKTĒJOT ATBALSTA SIENAS. Romāns Arhipenko, M.Sc.Ing. SATURS 2. Ģeotehniskās kategorijas objektu īpatnības. Laukaizpētes darbu programma. Paraugu testēšanas darbu programma.

More information

ETI-DELTA-IGMK-2 (P001653)

ETI-DELTA-IGMK-2 (P001653) ETI-DELTA-IGMK-2 (P001653) EN: Pay attention to changes! IT: Attenzione alle modifiche! FR: Faire attention aux modifications! DE: Auf die Änderungen aufpassen! ES: Atención a las modificaciones! PT: Cuidado

More information

THE RESULTS OF A COMPARISON TRIAL OF APPLE SCAB RESISTANT CULTIVARS IN ESTONIA

THE RESULTS OF A COMPARISON TRIAL OF APPLE SCAB RESISTANT CULTIVARS IN ESTONIA THE RESULTS OF A COMPARISON TRIAL OF APPLE SCAB RESISTANT CULTIVARS IN ESTONIA Toivo UNIVER, Neeme UNIVER Estonian University of Life Sciences, Polli Horticultural Research Centre Polli 69108, Karksi-Nuia,

More information

Coca-Cola reklāmas vēsture un attīstība

Coca-Cola reklāmas vēsture un attīstība Kuldīgas otrā Vidusskola Coca-Cola reklāmas vēsture un attīstība Pētnieciskais darbs Darba autors: Oto Miks Nirbahs 8.b klases skolnieka Kuldīga,2014 Saturs. 1. Kas ir reklāma...6 2. Coca-Cola reklāmas

More information

PĀRSKATS. Koku uzmērīšanas ar 3D skeneri tehnoloģiskā procesa testēšana PĒTĪJUMA NOSAUKUMS: LĪGUMA NR.: /S139

PĀRSKATS. Koku uzmērīšanas ar 3D skeneri tehnoloģiskā procesa testēšana PĒTĪJUMA NOSAUKUMS: LĪGUMA NR.: /S139 PĀRSKATS PAR MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDA PASŪTĪTO PĒTĪJUMU PĒTĪJUMA NOSAUKUMS: Koku uzmērīšanas ar 3D skeneri tehnoloģiskā procesa testēšana LĪGUMA NR.: 060508/S139 IZPILDES LAIKS: 06.05.2008 01.11.2008 IZPILDĪTĀJS:

More information

BREEDING OF WINTER WHEAT FOR END-USE QUALITY

BREEDING OF WINTER WHEAT FOR END-USE QUALITY References 1. Agur, M., Rosenberg, V. (1999) Biosynthesis of viruses (PVX, PVM) in meristem clones of potato. The investigation and application of plant tissue cultures (in Estonian).EPMÜ EBI Harku, lk.

More information

COMPARATIVE STUDY OF DARK BEER BEFORE AND AFTER FREEZE DRYING REHYDRATION CYCLE

COMPARATIVE STUDY OF DARK BEER BEFORE AND AFTER FREEZE DRYING REHYDRATION CYCLE PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 72 (2018), No. 2 (713), pp. 123 127. DOI: 10.2478/prolas-2018-0020 COMPARATIVE STUDY OF DARK BEER BEFORE AND AFTER FREEZE DRYING REHYDRATION

More information

SELECTION OF THE EUROPEAN CRANBERRY IN LITHUANIA EIROPAS DZĒRVEĥU SELEKCIJA LIETUVĀ

SELECTION OF THE EUROPEAN CRANBERRY IN LITHUANIA EIROPAS DZĒRVEĥU SELEKCIJA LIETUVĀ References 1. Abolins M., Gurtaja L. (2006). Vaccinium spp. Production Techniques in Latvia. Proc. of VIIIth Int. Symp. on Vaccinium Culture, ISHS Acta Hort. No. 715, p. 185-190. 2. Hancock J. (2006).

More information

Poligrāfa lietošanas problemātika darba tiesību jomā

Poligrāfa lietošanas problemātika darba tiesību jomā Poligrāfa lietošanas problemātika darba tiesību jomā Uldis Miėelsons Cogitationis poenam nemo patitur 1 Vairākās ārvalstīs poligrāfu lieto arī pārbaudēm iestādes vai uzħēmuma darbinieku atlasei, kad nenotiek

More information

D. Ar neironu tīkliem saistīto terminu vārdnīca

D. Ar neironu tīkliem saistīto terminu vārdnīca D. Ar neironu tīkliem saistīto terminu vārdnīca Aksons (Axon) Bioloģiskā neirona (nervu šūnas) sastāvdaļa. Elements, caur kuru no neirona tiek aizvadīts signāls. Atbilst mākslīgā neirona izejai Aktivitātes

More information

Fruit breeding activities in Finland

Fruit breeding activities in Finland Fruit breeding activities in Finland Saila Karhu Natural Resources Institute Finland (Luke), Horticulture Nordapp meeting, Agricultural University of Latvia, Jelgava, Latvia 4 th September, 2017 1 29.9.2017

More information

Welcome to Balsgård. Department of Plant Breeding and Biotechnology, SLU.

Welcome to Balsgård. Department of Plant Breeding and Biotechnology, SLU. Welcome to Balsgård Department of Plant Breeding and Biotechnology, SLU www.ltj.slu.se/balsgard People and money At Balsgård we have 15 20 employees (scientists, technicians, administrative personnel)

More information

UZ ALVAS DIOKSĪDA BĀZĒTU MATERIĀLU IEGŪŠANA, STRUKTŪRAS UN FIZIKĀLO ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI

UZ ALVAS DIOKSĪDA BĀZĒTU MATERIĀLU IEGŪŠANA, STRUKTŪRAS UN FIZIKĀLO ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts Kristaps RUBENIS Doktora studiju programmas Materiālzinātne doktorants UZ ALVAS DIOKSĪDA

More information

Loģistikas informācijas sistēmas

Loģistikas informācijas sistēmas Rīgas Tehniskā universitāte Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Informācijas tehnoloģijas institūts Loģistikas informācijas sistēmas 3. lekcija. Objektu identifikācijas tehnoloģijas loģistikā

More information

TheraScreen : K-RAS Mutation Kit 7 mutāciju noteikšanai K-RAS gēnā

TheraScreen : K-RAS Mutation Kit 7 mutāciju noteikšanai K-RAS gēnā TheraScreen : K-RAS Mutation Kit 7 mutāciju noteikšanai K-RAS gēnā Lietošanai sistēmā Roche LightCycler 480 Real-Time PCR System (Instrument II) (kataloga nr.: 05015278001) un sistēmā Applied BioSystems

More information

VĀRNU IELAS REPUBLIKA

VĀRNU IELAS REPUBLIKA Dienasgrāmata Quod sentimus loquamur, quod loquimur sentiamus! VEcordia Izvilkums L-GRIZIN Atvērts: 2006.11.12 23:18 Slēgts: 2007.04.08 12:27 Versija: 2016.11.22 17:15 ISBN 9984-9395-5-3 Dienasgrāmata

More information

Informatīvo materiālu sērija sagatavota sadarbībā ar vadošajiem Latvijas Republikas veselības aizsardzības speciālistiem:

Informatīvo materiālu sērija sagatavota sadarbībā ar vadošajiem Latvijas Republikas veselības aizsardzības speciālistiem: Veselības ABC 2012-2013 sērija Praktizējošā ārsta rokasgrāmata A1/2012 LV Praktiskā rokasgrāmata ārstiem par medikamentu lietošanu. V1/2012 LV Veselības katalogs. A2/2013 LV (ISBN 978-9984-49-748-8) Klīniskā

More information

"The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the contents which reflects the views

The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the contents which reflects the views "The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held

More information

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽA ZINĀTĥU AKADĒMIJA LATVIAN ACADEMY OF AGRICULTURAL

More information

Jonathan H. Crane, Tropical Fruit Crop Specialist and Wanda Montas, Sr. Biologist

Jonathan H. Crane, Tropical Fruit Crop Specialist and Wanda Montas, Sr. Biologist Jonathan H. Crane, Tropical Fruit Crop Specialist and Wanda Montas, Sr. Biologist 5-15-14 University of Florida, IFAS Tropical Research and Education Center Homestead, FL » Michael J. Davis, Plant Pathologist

More information

Raspberry Cultivars for North Dakota

Raspberry Cultivars for North Dakota Raspberry Cultivars for North Dakota Wenhao (David) Dai Department of Plant Sciences North Dakota State University Fruit production in ND North Dakota is one of the leading states in agriculture. Fruit

More information

Economic and Social Council

Economic and Social Council UNITED NATIONS E Economic and Social Council Distr. GENERAL 22 August 2002 ENGLISH ONLY ECONOMIC COMMISSION FOR EUROPE COMMITTEE FOR TRADE, INDUSTRY AND ENTERPRISE DEVELOPMENT Working Party on Standardization

More information

BREEDING OF NEW APPLE CULTIVARS IN BELARUS

BREEDING OF NEW APPLE CULTIVARS IN BELARUS PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 67 (2013), No. 2 (683), pp. 94 100. DOI: 10.2478/prolas-2013-0015 Review BREEDING OF NEW APPLE CULTIVARS IN BELARUS Zoya Kazlouskaya, Tatyana

More information

GERMANY (SXF)Berlin Schonefeld- Berlin Schönefeld Airport. Airport Charges

GERMANY (SXF)Berlin Schonefeld- Berlin Schönefeld Airport. Airport Charges 1. Landing 01-Jan-2006 26-Jul-2016 Over 6 tonnes EUR 4.45 Unit rate x MTOW_t 1. On each landing there is a noise surcharge (see Noise charge). 1. See Incentive schemes in attachment. 2. Lighting surcharge

More information

Progensa PCA3 Progensa PCA3 Tests

Progensa PCA3 Progensa PCA3 Tests Progensa PCA3 Progensa PCA3 Tests Lietot in vitro diagnostikai. Tikai eksportam no ASV. Paredzamais pielietojums... 1 Kopsavilkums un testa apraksts... 1 Procedūras apraksts... 1 Iekļautie reaģenti un

More information

Update from the UKRBC Breeding Programme

Update from the UKRBC Breeding Programme Update from the UKRBC Breeding Programme Nikki Jennings SSCR Soft Fruit winter meeting 20 th February 2014 Breeding objectives UK Raspberry Breeding Consortium 2009-2014 Scottish Government, industry partners

More information

Mapping and Detection of Downy Mildew and Botrytis bunch rot Resistance Loci in Norton-based Population

Mapping and Detection of Downy Mildew and Botrytis bunch rot Resistance Loci in Norton-based Population Mapping and Detection of Downy Mildew and Botrytis bunch rot Resistance Loci in Norton-based Population Chin-Feng Hwang, Ph.D. State Fruit Experiment Station Darr College of Agriculture Vitis aestivalis-derived

More information

LATVIA UNIVERSITY OF LIFE SCIENCES AND TECHNOLOGIES Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Faculty of Food Technology Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

LATVIA UNIVERSITY OF LIFE SCIENCES AND TECHNOLOGIES Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Faculty of Food Technology Pārtikas tehnoloģijas fakultāte LATVIA UNIVERSITY OF LIFE SCIENCES AND TECHNOLOGIES Latvijas Lauksaimniecības universitāte Faculty of Food Technology Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Mg.ing.so. Galina Zvaigzne Dissertation EFFECT OF UHT

More information

FRUIT AND BERRY GROWING IN LATVIA

FRUIT AND BERRY GROWING IN LATVIA FRUIT AND BERRY GROWING IN LATVIA Ed te Kaufmane, M ra Skr vele, Sarm te Strauti a, Laila Ikase, Silvija Ruisa, Edgars Rubauskis, M ris Blukmanis, Dalija Segli a Latvia State Institute of Fruit-Growing

More information

Plant Biotechnology: Current and Potential Impact For Improving Pest Management In U.S. Agriculture An Analysis of 40 Case Studies June 2002

Plant Biotechnology: Current and Potential Impact For Improving Pest Management In U.S. Agriculture An Analysis of 40 Case Studies June 2002 Plant Biotechnology: Current and Potential Impact For Improving Pest Management In U.S. Agriculture An Analysis of 40 Case Studies June 2002 Viral Resistant Potato Leonard P. Gianessi Cressida S. Silvers

More information

PORK + PINOT SUNDAYS

PORK + PINOT SUNDAYS PORK + PINOT SUNDAYS Crispy roast pork Paprika roasted potatoes Radicchio, endive, cos & lemon dressing Green beans with hazelnut crumble & goats curd plus ½ carafe of pinot noir $85 for 2 people Every

More information

EXAMINATION OF CORNEL ( CORNUS MAS

EXAMINATION OF CORNEL ( CORNUS MAS 15. Reimann C., Kollen F., Frengstad B., Kashulina G., Niskavaara H., Englmaier P. (2001) Comparison of the element composition in several plant species and their substrate from a 1 500 000 km 2 area in

More information

PRODUCTIVITY AND FRUIT QUALITY OF SCAB RESISTANT APPLE CULTIVARS AND HYBRIDS

PRODUCTIVITY AND FRUIT QUALITY OF SCAB RESISTANT APPLE CULTIVARS AND HYBRIDS Journal of Fruit and Ornamental Plant Research Vol. 14 (Suppl. 2), 2006 PRODUCTIVITY AND FRUIT QUALITY OF SCAB RESISTANT APPLE CULTIVARS AND HYBRIDS A u d r i u s S a s n a u s k a s *, D a l i a G e l

More information

SALĀTI. Reiņa trases Cēzars ar: Ceptu bekonu 5.00 Cāļa krūtiņu 5.00 Tīģergarneļu astītēm Jauktie cūkgaļas cepeša salāti mājas gaumē 4.

SALĀTI. Reiņa trases Cēzars ar: Ceptu bekonu 5.00 Cāļa krūtiņu 5.00 Tīģergarneļu astītēm Jauktie cūkgaļas cepeša salāti mājas gaumē 4. SALĀTI Reiņa trases Cēzars ar: Ceptu bekonu 5.00 Cāļa krūtiņu 5.00 Tīģergarneļu astītēm 6.80 Jauktie cūkgaļas cepeša salāti mājas gaumē 4.20 Kazas salāti ar rukolu, kazas sieru, hurmu, lazdu riekstiem

More information

Godīgās tirdzniecības ceļvedis

Godīgās tirdzniecības ceļvedis Godīgās tirdzniecības ceļvedis Saturs Kas ir Godīgā tirdzniecība?... 3 Kā pazīt Godīgās tirdzniecības produktus?... 6 Kā darbojas Godīgā tirdzniecība?... 8 Ko garantē Godīgā tirdzniecība?...10 Godīgā tirdzniecība

More information

GUTENBERG S GIN SELECTION

GUTENBERG S GIN SELECTION GUTENBERG S GIN SELECTION MARE GIN, 42,7%, Spain... 5,50 Leģendārā spāņu džina radītājus iedvesmojušas Vidusjūras garšas, tas veidots no tādiem augiem kā Arbequina olīvām, rozmarīna, timiāna, bazilika

More information

REDAKCIJA Lūdzu nākošām ziņām visus rakstus iesūtīt redakcijā līdz g. 15. augustam. SARĪKOJUMU KALENDĀRS

REDAKCIJA Lūdzu nākošām ziņām visus rakstus iesūtīt redakcijā līdz g. 15. augustam. SARĪKOJUMU KALENDĀRS Saturs Daugavas Vanagi... 5 Daugavas Vanadzes... 5 Dievkalpojumi... 2 Latviešu Biedrība... 7 Latviešu Centrs... 8 Mākslas izstāde... 9 Mākslas izstāde Latvijā... 10 Pateicības dziesma... 3 Redakcija...

More information

The person charging this material is responsible for

The person charging this material is responsible for i The person charging this material is responsible for ts return to the hbrary from which it was withdrawn or before the Latest Date stamped below w call Telephone Center, 333-8400 UNIVERSITY OF ILLINOIS

More information

APTIMA Neisseria gonorrhoeae Tests

APTIMA Neisseria gonorrhoeae Tests APTIMA Neisseria gonorrhoeae Tests Lietošanai in vitro diagnostikai. Tikai eksportam no ASV. Vispārējā informācija... 2 Paredzamais pielietojums... 2 Testa kopsavilkums un darbība... 2 Procedūras norise...

More information

Development of an efficient machine planting system for progeny testing Ongoing progeny testing of black walnut, black cherry, northern red oak,

Development of an efficient machine planting system for progeny testing Ongoing progeny testing of black walnut, black cherry, northern red oak, HTIRC Tree Improvement Accomplishments over the last five-years 2011-2015 by, Jim McKenna M.S. Operational Tree Breeder, USDA-FS-NRS-14 Development of an efficient machine planting system for progeny testing

More information

PETRUS VĪNS GLĀZĒS PETRUS WINE BY GLASS

PETRUS VĪNS GLĀZĒS PETRUS WINE BY GLASS PETRUS VĪNS GLĀZĒS PETRUS WINE BY GLASS ŠAMPANIETIS GLĀZĒS CHAMPAGNE BY GLASS 12.5cl Raphael Bereche Brut Reserve /France / 12.00 DZIRKSTOŠIE VĪNI GLĀZĒS SPARKLING WINE BY GLASS 15cl Villa Sandi Spumante

More information

Effect of 1-methylcyclopropene treatment on sensory characteristics of apple fruit

Effect of 1-methylcyclopropene treatment on sensory characteristics of apple fruit Environmental and Experimental Biology (2013) 11: 99 105 Original Paper Effect of 1-methylcyclopropene treatment on sensory characteristics of apple fruit Karina Juhnevica 1 *, Liga Skudra 2, Mara Skrivele

More information

IMPRESSA Z5 Lietošanas instrukcija 9/05

IMPRESSA Z5 Lietošanas instrukcija 9/05 IMPRESSA Z5 Lietošanas instrukcija Art. Nr. 65475 9/05 2 Ievērot Svarīgi Ieteikums JURA Elektroaarate AG, CH-4626 Niederbuchsiten, Internet htt://www.jura.com Attēls 13: Pareiza Cauccino uzgaļa uzstādīšana

More information

Name: Katakana Workbook

Name: Katakana Workbook Name: Class: Katakana Workbook Katakana Chart a i u e o ka ki ku ke ko sa shi su se so ta chi tsu te to na ni nu ne no ha hi fu he ho ma mi mu me mo ya yu yo ra ri ru re ro wa wo n ga gi gu ge go za ji

More information

New varieties and selections from the UK Raspberry Breeding Programme

New varieties and selections from the UK Raspberry Breeding Programme Factsheet 15/14 (Project SF 35b) Soft New varieties and selections from the UK Raspberry Breeding Programme Nikki Jennings, The James Hutton Institute HDC is a member of the UK Raspberry Breeding Consortium

More information

PETRUS RESTORĀNA DZERIENI PETRUS RESTAURANT DRINKS

PETRUS RESTORĀNA DZERIENI PETRUS RESTAURANT DRINKS PETRUS RESTORĀNA DZERIENI PETRUS RESTAURANT DRINKS PETRUS VĪNS GLĀZĒS PETRUS WINE BY GLASS ŠAMPANIETIS GLĀZĒS CHAMPAGNE BY GLASS 12.5cl Raphael Bereche Brut Reserve /France / 12.00 DZIRKSTOŠIE VĪNI GLĀZĒS

More information

Paddy McGinty's Goat

Paddy McGinty's Goat 2 Paddy McGinty's Goat Taditional olk song a. Leslie Helett 5 q 15 4 J â ä he, sue o goat's milk, I mean to have me ill he ound it as a Bill. 9 A & # # no live all oh They â 1 Mis - te Pa - tick - ty,

More information

Stefano Musacchi. Interpera 2017 Wenatchee, WA June 15-16, Department of Horticulture, Washington State University, Pullman, WA

Stefano Musacchi. Interpera 2017 Wenatchee, WA June 15-16, Department of Horticulture, Washington State University, Pullman, WA Stefano Musacchi 1 Department of Horticulture, Washington State University, Pullman, WA 99164 2 Tree Fruit Research and Extension Center, Washington State University, Wenatchee, WA, 98801 Interpera 2017

More information

SUSTAINABLE FRUIT GROWING: FROM PLANT TO PRODUCT

SUSTAINABLE FRUIT GROWING: FROM PLANT TO PRODUCT STRAWBERRY AND RASPBERRY PRODUCTION AND RESEARCH IN POLAND Edward ŻURAWICZ SUSTAINABLE FRUIT GROWING: FROM PLANT TO PRODUCT Riga-Dobele, August 22-24, 2012 SMALL FRUIT PRODUCTION IN POLAND (2011 500. 000

More information

Estimation of fruit weight by cane traits for various raspberries (Rubus ideaus L.) cultivars

Estimation of fruit weight by cane traits for various raspberries (Rubus ideaus L.) cultivars African Journal of Biotechnology Vol. 7 (17), pp. 3044-3052, 3 September, 2008 Available online at http://www.academicjournals.org/ajb ISSN 1684 5315 2008 Academic Journals Full Length Research Paper Estimation

More information

Sweet Bliss is a high-yielding cultivar that produces large-sized fruit with outstanding

Sweet Bliss is a high-yielding cultivar that produces large-sized fruit with outstanding HORTSCIENCE 46(12):1701 1705. 2011. Strawberry Chad E. Finn 2 U.S. Department of Agriculture Agricultural Research Service, Horticultural Crops Research Unit, 3420 NW Orchard Avenue, Corvallis, OR 97330

More information

Updates from the RBC Raspberry Breeding Programme. SSCR Soft Fruit winter meeting, 16 th February 2017

Updates from the RBC Raspberry Breeding Programme. SSCR Soft Fruit winter meeting, 16 th February 2017 Updates from the RBC Raspberry Breeding Programme SSCR Soft Fruit winter meeting, 16 th February 2017 2016 Season at James Hutton Institute Mild and wet winter, sustained temperatures >12 o C Nov-Jan Wettest

More information

GUTENBERG S GIN SELECTION

GUTENBERG S GIN SELECTION GUTENBERG S GIN SELECTION MARE GIN 42,7%, Spain... 5,50 Leģendārā spāņu džina radītājus iedvesmojušas Vidusjūras garšas, tas veidots no tādiem augiem kā Arbequina olīvām, rozmarīna, timiāna, bazilika un

More information

Randy Nelson Ram Singh

Randy Nelson Ram Singh Public Soybean Breeding Research in a Private Variety World Brian Diers Randy Nelson Ram Singh Stella Kantartzi t Outline Why public soybean breeding programs are needed. Variety release and breeding research

More information

Exciting New Small Fruit Cultivars and Selections

Exciting New Small Fruit Cultivars and Selections Exciting New Small Fruit Cultivars and Selections Chad Finn, Ted Mackey, Mary Peterson, Robert Martin- USDA-ARS Bernadine Strik, Gil Buller, Nino Adams- OSU; NWREC Pat Moore- WSU- Puyallup Chaim Kempler,

More information

Opportunities with disease-resistant cultivars

Opportunities with disease-resistant cultivars Opportunities with disease-resistant cultivars Ian Dry & Mark Thomas CSIRO Agriculture ASVO, Mildura - July 2015 Genetic improvement of winegrapes: 6000 BC present Vitis vinifera ssp. sylvestris (wild

More information

SALĀTI SALADS 1. TOMĀTU UN MOCARELLAS KĀRTOJUMS AR BAZILIKA MĒRCI LAYERED TOMATO AND MOZARELLA SALAD WITH BASIL DRESSING EUR 3,50

SALĀTI SALADS 1. TOMĀTU UN MOCARELLAS KĀRTOJUMS AR BAZILIKA MĒRCI LAYERED TOMATO AND MOZARELLA SALAD WITH BASIL DRESSING EUR 3,50 SALĀTI SALADS 1. TOMĀTU UN MOCARELLAS KĀRTOJUMS AR BAZILIKA MĒRCI LAYERED TOMATO AND MOZARELLA SALAD WITH BASIL DRESSING EUR 3,50 2. GARNEĻU SALĀTI AR KUKURŪZU UN VIEGLI MARINĒTIEM CUKINI SHRIMP SALAD

More information

E.Gulbja Laboratorija

E.Gulbja Laboratorija Saskaņots: Kval. vad. S. Balode Izstrādāja: Nodaļu vadītāji Nolikums Testēšanas materiāla ņemšana un rīcība ar tiem. Saturs 0. Vispārīgi jautājumi... 3 0.1. Laboratorisko izmeklējumu pieprasījuma noformēšana...

More information

Jelgava MENU DZĒRIENKARTE

Jelgava MENU DZĒRIENKARTE MENU DZĒRIENKARTE IRISH WHISKEY 1. Teeling Small Batch 46% 2. Teeling Single Malt 46% 3. Poitin Original Spirit of Irland 61,5% 4. Connemara Peated Szingle Malt 40% 5. Jameson 40% 6. Jameson Select Reserve

More information

NOTES. Can. J. Plant Sci. Downloaded from by on 03/07/19

NOTES. Can. J. Plant Sci. Downloaded from   by on 03/07/19 NOTES 279 CHILCOTIN RED RASPBERRY chilcotin red raspberry (Rubus idaeus L.) is a new cultivar which produces high yields of bright red fruit. It appears particularly well-adapted to fresh marker outlets.

More information

Caneberry Cultivars in the Pacific Northwest. Pat Moore, Washington State University Michael Dossett, BC Blueberry Council

Caneberry Cultivars in the Pacific Northwest. Pat Moore, Washington State University Michael Dossett, BC Blueberry Council Caneberry Cultivars in the Pacific Northwest Chad Finn, USDA ARS, HCRU Chad Finn, USDA ARS, HCRU Pat Moore, Washington State University Michael Dossett, BC Blueberry Council Overview of industry & types

More information

ZAIKA I.V. 1, SOZINOV A.A. 2, 3, KARELOV A.V. 2, KOZUB N.A. 2, FILENKO A.L. 4, SOZINOV I.A. 2 1

ZAIKA I.V. 1, SOZINOV A.A. 2, 3, KARELOV A.V. 2, KOZUB N.A. 2, FILENKO A.L. 4, SOZINOV I.A. 2 1 11. McNeil M.D., Kota R., Paux E., Dunn D., McLean R., Feuillet C., Li D., Kong X., Lagudah E., Zhang J.C., Jia J.Z., Spielmeyer W., Bellgard M., Apples R. BAC-derived markers for assaying the stem rust

More information

Effect of bulb size and plant spacing on seed quality parameters of onion (Allium cepa L.) cv. GJWO 3

Effect of bulb size and plant spacing on seed quality parameters of onion (Allium cepa L.) cv. GJWO 3 2018; 7(3): 2511-2515 E-ISSN: 2278-4136 P-ISSN: 2349-8234 JPP 2018; 7(3): 2511-2515 Received: 04-03-2018 Accepted: 05-04-2018 Ginoya AV Patel JB Associate Professor, Department of Seed Science and Technology,

More information

Drought Conditions in Ohio as of Sept. 18th

Drought Conditions in Ohio as of Sept. 18th Volume 3, No. 35 September 24, 1999 In This Issue: Drought Conditions Persist as of Sept. 18th Fire Blight Resistance Changes in Consumption Trends Degree Day Accumulations Terminal Market Wholesale Fruit

More information

Barley Research at Aberdeen. Gongshe Hu USDA-ARS Aberdeen, Idaho

Barley Research at Aberdeen. Gongshe Hu USDA-ARS Aberdeen, Idaho Barley Research at Aberdeen Gongshe Hu USDA-ARS Aberdeen, Idaho USDA-ARS Research Facilities at Aberdeen Overview of Malting Barley Research at Aberdeen The genetic program: beta-glucan and malting quality.

More information

Ilio Volante. Composer: Italia, Rome

Ilio Volante. Composer: Italia, Rome Ilio olante Composer Italia, Rome Aout the artist Was orn in Italy in 1964, he as still a teen ager hen he started his musi studies (saxophone) shoing from the very eginning a partiular predisposition

More information

Summer Fruiting Raspberry Walk

Summer Fruiting Raspberry Walk Summer Fruiting Raspberry Walk Thursday 14 July 2016 3.00 6.00 pm at Rectory Farm, Stanton St John, Oxford, OX33 1HF Trial Handout Presentation by: Janet Allen and Emma Worrall ADAS UK Ltd AHDB Horticulture

More information

SOLARGEL NAIL POLISH SolarGel 220 colors 6 Marketing materials 9

SOLARGEL NAIL POLISH SolarGel 220 colors 6 Marketing materials 9 LV 2 0 1 6 Mēs ticam, ka ar profesionālu kvalitāti, inovācijām un dizainu ir iespējams radīt īpašus produktus, kuri neatstāj vienaldzīgu. Tiešī šāds arī ir Kinetics talantīgu profesionāļu komandas mērķis.

More information

INFLUENCE OF 1-METHYLCYCLOPROPENE AND ULO CONDITIONS ON SENSORY CHARACTERISTICS OF APPLE FRUIT GROWN IN LATVIA

INFLUENCE OF 1-METHYLCYCLOPROPENE AND ULO CONDITIONS ON SENSORY CHARACTERISTICS OF APPLE FRUIT GROWN IN LATVIA Journal of Horticultural Research 2016, vol. 24(1): 37-46 DOI: 10.1515/johr-2016-0005 INFLUENCE OF 1-METHYLCYCLOPROPENE AND ULO CONDITIONS ON SENSORY CHARACTERISTICS OF APPLE FRUIT GROWN IN LATVIA Karina

More information

OD DVOSTRUKO ZASTAKLJENOG PROZORA DO DVOSTRUKE FASADE INDIKATORI PRENOSA TOPLOTE STACIONARNOG STANJA

OD DVOSTRUKO ZASTAKLJENOG PROZORA DO DVOSTRUKE FASADE INDIKATORI PRENOSA TOPLOTE STACIONARNOG STANJA OD DVOSTRUKO ZASTAKLJENOG PROZORA DO DVOSTRUKE FASADE INDIKATORI PRENOSA TOPLOTE STACIONARNOG STANJA FROM DOUBLE-GLAZED WINDOW TO DOUBLE-SKIN FACADE STEADY STATE HEAT TRANSFER INDICATORS Gabriel NĂSTASE

More information