UZDEVUMS ĢEOTEHNISKAI IZPĒTEI, PROJEKTĒJOT ATBALSTA SIENAS. Romāns Arhipenko, M.Sc.Ing.

SATURS 2. Ģeotehniskās kategorijas objektu īpatnības. Laukaizpētes darbu programma. Paraugu testēšanas darbu programma. Ģeotehniskās izpētes īpatnības pie atbalstsienu projektēšanas. Ieteikumi ģeotehniskās izpētes procesam. Ģeotehnisko kategoriju raksturojums saskaņā ar Vācijas DIN EN 1997 1 un DIN 1054 2

LVS EN 1997 1 2. ĢEOTEHNISKĀ KATEGORIJA. 2. Ģeotehniskā kategorija: tradicionālāskonstrukcijas(en 1997 1 p.2.1(11)): ne ārkārtīgais sabrukuma seku līmenis; relatīvinesarežģītie ģeoloģiskie unslogošanasapstākļi; fundamentālās prasības tiek nodrošinātas ar kvantitatīvo ģeotehnisko izpēti un datu analīzi; tiek pielietotas standarta lauka pārbaužu un laboratorijas testu procedūras. Struktūru piemēri: seklie pamati; pamatu plātnes; pāļu pamatnes; atbalsta sienas un citas konstrukcijas, kas pretdarbojas grunts vai ūdens sānu spiedienam; būvbedres; tiltu starpbalsti un gala balsti; uzbērumi un zemes darbi; grunts enkuri un citas atsaišu sistēmas; tuneļi cietā klintī, kuriem netiek izvirzītas specialās hermētiskuma prasības. atsevišķas struktūras daļas var piederēt arī pie 3. ģeotehniskās kategorijas(en 1997 1 p.2.1(20)). 3

LVS EN 1997 1 2. ĢEOTEHNISKĀ KATEGORIJA. galvenokārt LVS EN 1997 2 attiecās uz2ģeotehniskās kategorijasstruktūrām (EN 1997 2 p.1.1.2(4)); precizējošā papildusizpēte var būt nepieciešama (EN 1997 1p.4.3.1(3)); aprēķinu principiem jāatbilst grunšu ģeotehnisko īpašību īpatnībām (piem. Ventspilī φ un c vietā labāk lietot c u ). (LVS EN 1997 1 p.4.3.1(7)); 2. un 3. ģeotehniskās kategorijas objektiem bieži vien nepieciešami grunts ūdens līmeņa novērojumi, ja tas lielā mērā ietekmē struktūras spriegumstāvokli būvniecības laikā ( Mākslas muzejs lielsapjomszemākpargruntsūdens līmeni, bet salīdzinoši neliels struktūras (betona čaula kopā ar grunts masīvu, ko piesaista vertikāle grunts enkuri) pašsvars.... vai poru ūdens spiediena mērījumi ar pjezometriem pie grunts masīva pastiprināšanas, to konsolidējot ( Ventspils sauskravu terminālis 2009. gada projekts, projektētājs Witteveen Boss, Nīderlande) (LVS EN 1997 1 p.4.3.2(4)); 4

LVS EN 1997 1 AKCENTI ģeoloģisko apstākļuzināšana, kas ir atkarīga no ģeotehniskāsizpētes apjoma un tās kvalitātes, prasmes un pieredze pārsvarā spēlē noteicošo lomu konstrukcijas fundamentālo kritēriju nodrošināšanā nekā aprēķina modeļu precizitāte un rezerves koeficienti (EN 1997 1p.2.4.1(2)). atbalstsienu konstrukcijām pie piepūļu elementos noteikšanas nozīmīgo lomu spēlē konstrukcijas elementu (enkuru, spraišļu, sienas, grunts slāņu) stingumi, grunts sānu nestspēja un grunts spriegumstāvoklis (EN 1997 1 p.2.4.1 (14)). Nosakot grunts aprēķina parametrus jāņem vērā sekojošo (EN 1997 1 p.2.4.3 (5)): konkrēta testa veida rezultātu izvērtēšanas īpatnības noteiktajos ģeoloģiskajos apstākļos; katra ģeotehniska parametra vērtību jāsalīdzina ar attiecināmiem publicētiem datiem, vietējo un vispārējo pieredzi; ģeotehnisko parametru variāciju (mainīgumu); blakus apkārtnē esošo konstrukciju testēšanas un izpētes datus (ja tādi ir); korelācijas starp vienaparametra dažādos testos noteiktajāmvērtībām; iespējamo kāda grunts parametra vērtības samazināšanos konstrukcijas dzīves cikla laikā. 5

LVS EN 1997 2 LAUKA IZPĒTES DARBU PROGRAMMA pirms izpētes programmas sagatavošanas, pieejamiem dokumentiem (arhīvu materiāli) jābūtizpētītiem (EN1997 2p.2.1.1 (6)); izpētes vietai jābūt apsekotai dabā, lai salīdzinātu arhīvos pieejamo informāciju ar esošo situāciju. Latvijā arhīvi: Valsts ģeofonds (LVĢMC): 1. http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/vgf/geofonds/geof.asp oktobrī 2013 vēl strādaja, ļoti labi meklēja; 2. http://meteo.lv:9090/apex/f?p=121:1:0::::: strādā tagad. pēc pirmo izpētes rezultātu iegūšanas, izpētes programmā izvirzītos pieņēmumus jāparskata (urbumu dziļums, izvietojuma blīvums varbūt jāurbj vai jāzondē dziļāk, bet retāk) (EN 1997 2p.2.1.1 (10),p.2.3) 6

LVS EN 1997 2 LAUKA IZPĒTES DARBU PROGRAMMA izpētes sastāvs un apjoms ir atkarīgs no: pamatnes tipa, grunts uzlabošanas metodes vai pastiprinošas konstrukcijas veida, struktūras izvietojuma un dziļuma (EN 1997 2 p.2.2 (1)) paraugu ņemšana var tikt aizvietota ar lauka izpētes testiem tikai gadījumā, ja ir pietiekoša vietējā pieredze par grunts īpašību korelācijām ar lauka izpētes testu rādītājiem (EN 1997 2 p.2.4.1.4(3)). testējamo paraugu daudzums tiek noteikts saskaņā ar pielikumiem L, M, N, P, Q, R, S, T, U, V, W (EN 1997 2 p.2.4.2.4(3)); minimālais testu daudzums var tikt samazināts gadījumā, ja ģeotehniskās struktūras projekta risinājums netiek optimizēts un aprēķiniem tiek pielietoti konservatīvie lielumi (EN 1997 2 p.2.4.2.4(4)); 7

LVS EN 1997 2 LAUKA IZPĒTES DARBU PROGRAMMA SATURS 1. Plānsar izpētes punktu koordinātēm, ar norādītiem izpētes testu veidiem; 2. Izpētes punktu dziļums; 3. Paņemšanaiparedzēto paraugu tipi (kategorija u.c.), to dziļums un skaits. Praktiski to var izdarīt, veicot no sākuma CPT/CPTU zondēšanu, tādā veidā nosakot uzreiz grunts slāņus un to dabu (Behaviour type); uz šīs informācijas pamata var droši pieņemt lēmumu, kādā slānī cik daudz paraugu ir jāņem. 4. Grunts ūdens līmeņamērījumudarbuapraksts; 5. Aprīkojuma apraksts; 6. Pielietojamo standartu saraksts; Rekomendācija: 1.,2.un 3.punktus jānoformē grafiskā veidā, kā izpētes darbu līguma pielikumu (.dwg). 8

1 Granulometrija 2 Mitruma saturs 3 LVS EN 1997 2 Lauka izpētes testu piemērojamība Plastiskuma rādītāji (Atterberg limits) w p, w L,I P,I C,I L 4 Blīvums 5 Bīdes stiprība (φ/c; c u utt.) 6 Saspiežamība 7 Filtrācijas īpašības 8 Ķīmiskās īpašības C - rupja grunts (Coarse soil), F - smalka grunts (Fine soil) 1 - ļoti piemērots, 2 - vidēji piemērots, 3 - vāji piemērots. Paraugu ņemšana un testēšana - C1, F1; SPT ar grunts paraugu ņemšanu - C1, F1. Paraugu ņemšana un testēšana - C1, F1; SPT ar grunts paraugu ņemšanu - C1, F2. Paraugu ņemšana un testēšana - F1; SPT ar grunts paraugu ņemšanu - F2. Paraugu ņemšana un testēšana - C2, F1); CPT/CPTU - C2, F2; SPT ar grunts paraugu ņemšanu - C2, F2; DPL/DPM/DPH/DPSH - C2; DMT - C2, F2. Paraugu ņemšana un testēšana - C2, F1; CPT/CPTU - C2, F1; Presiometra tests - C1, F1; SPT ar grunts paraugu ņemšanu - C2, F3; DPL/DPM/DPH/DPSH - C2, F3; PLT - C1, F1. Paraugu ņemšana un testēšana - C2, F1; CPT/CPTU - C1, F2; Presiometra tests - C1, F1; Dilatometra tests - F1; SPT ar grunts paraugu ņemšanu - C2, F2; DPL/DPM/DPH/DPSH - C2, F2; DMT - C2, F1; PLT - C1, F1. Paraugu ņemšana un testēšana - C2, F1; CPT/CPTU - C3, F2; Presiometra tests - F3. Paraugu ņemšana un testēšana - C1, F1; SPT ar grunts paraugu ņemšanu - C2, F2. 9

LVS EN 1997 2 PARAUGU TESTĒŠANAS DARBU PROGRAMMA. Punkts 2.4.2.3. 1. Sagatavojot testēšanas programmu jāņem vērā: struktūras tipu, pamatnes tipu, ģeotehniskos parametrus, kas ir nepieciešami, lai veiktu konstrukciju aprēķinus. 2. Testiem jābūt veiktiem uz paraugiem, kas ir reprezentatīvi priekš attiecīgiem grunts slāņiem.lai noteiktu atsevišķa grunts slāņa paraugu kopas reprezentativitātes pakāpi un izvēlēties dažus reprezentatīvos paraugus (vaiparaugu), jāveic klasifikācijas testus. 3. Grunts slāņa īpašību izkliedi (variāciju) nosaka ar klasifikācijas un stiprības pārbaudes testiem salīdzinoši ātri un lēti. Šo procedūru veic pēc iespējas lielākam paraugu skaitam. Tad no paraugu rindas izvēlas paraugu ar raksturīgām stiprības un klasifikācijas radītājiem un veic šī parauga visu nepieciešamo parametru mērījumus. Šo 1 (vai dažu) paraugu uzmērīto īpašību variāciju pieņem tādu pašu, ka paraugu sērijas klasificēšana īpašību variāciju. 4. Jāpatur prātā papildus ģeotehniskās izpētes veikšanas nepieciešamību pretrunīgo testa rezultātu vai "sliktas" variācijas līknes gadījumā (kas liek izvēlēties pārāk zemas 95% nodrošinājuma parametru vērtības). 10

LVS EN 1997 2 GRUNTS KLASIFICĒŠANAS TESTI. Tabula 2.2. Grunts tips Ģeotehniskais parametrs Smilšaina, Mālainā grunts Putekļaina smilts šķembainā grunts Ģeoloģiskais apraksts un grunts klasifikācija X X X X X X X X Ūdens saturs X (X) (X) X (X) (X) (X) (X) Grunts blīvums X (X) X (X) Minimālais un maksimālais blīvums (X) (X) (X) X X Atterberga (konsistences) rādītāji X X X X X X Granulometrija X X X X X X X X Nedrenētā bīdes stiprība X (X) Filtrācijas īpašības X X (X) (X) (X) (X) Sensitivitāte X Apzīmējumi: X = parasti tiek noteikts (X) = iespējams noteikt, ne vienīgais raksturojošs parametrs = netiek pielietots NB! Dažām gruntīm, turpmākie testi var būt nepieciešami, piemēram: orgānikas saturs, daļiņu blīvums un ķīmiskā aktivitāte Atkarībā no grunts tipa un pēc savas pieredzes laborants var noteikt dažādus klasifikācijas testus ar nolūku noteikt parametru variāciju SIGMA σ: ūdens satura noteikšana, dabīgais blīvums, minimālais un maksimālais blīvums, konsistences rādītāji, granulometrija, nedrenēta bīdes stiprība, filtrācijas īpašības, sensitivitāti (netraucētās struktūras saistītās grunts paraugiem). 11

LVS EN 1997 2 GRUNTS KLASIFICĒŠANAS TESTI. Parametru variācija σ. Varbūtības blīvuma funkcijas piemērs Mērījumu statistiskas analīzes ceļvedis: JCGM 100:2008 Evaluation of measurement data Guide to the expression of uncertainty in measurement. http://www.bipm.org/utils/common/documents/jcgm/jcgm_100_2008_e.pdf 12

LVS EN 1997 2 GRUNTS KLASIFICĒŠANAS TESTI. Parametru variācija σ. 95% (raksturīgās vērtības pie dažādām variācijām σ vērtībām) 13

LVS EN 1997 2 GRUNTS ĢEOTEHNISKO PARAMETRU NOTEIKŠANAS TESTI. Tabula 2.3. Ģeotehniskais parametrs Grāvijs Smilts Grunts tips Putekļaina smilts Normāli konsolidēts māls Pārkonsolidēts māls Dūņas, orgāniskais māls Oedometra modulis (E oed ), saspiezamības indekss (Cc) [vienvirziena saspiežamība] (OED) (TX) (OED) (TX) OED (TX) OED (TX) OED (TX) OED (TX) Junga modulis (E); Bīdes modulis (G) TX TX TX TX TX TX Drenēta (efektīvā) bīdes stiprība (c`), (φ`) TX, SB TX, SB TX, SB TX, SB TX, SB TX, SB Paliekoša bīdes stiprība (c`r), (φ`r) RS, (SB) RS, (SB) RS, (SB) RS, (SB) RS, (SB) RS, (SB) Nedrenēta bīdes stiprība (c u ) TX, DSS, TX, DSS, TX, DSS, TX, DSS, SIT (SB), SIT (SB), SIT (SB), SIT Grunts blīvums (ρ) BDD BDD BDD BDD BDD BDD Konsolidācijas koeficients (c v ) OED, TX OED, TX OED, TX OED, TX Filtrācijas koeficients (k) TXCH PSA TXCH PSA PTC TXCH (PTF) TXCH (PTF) (OED) TXCH (PTF) (OED) TXCH (PTF) (OED) Apzīmējumi: = netiek izmantots; ( ) = daļēji piemērots Laboratorijas testu saīsinājumi: BDD Naturālā blīvuma noteikšana; DSS Vienkāršs tiešās bīdes tests; OED Vienass spiedes tests (Oedometra); PTF Filtrācijas tests ar krītošo ūdens staba līmeni; PTC Filtrācijas tests ar pastāvīgo ūdens staba līmeni; RS Gredzena rotācijas bīdes tests; SB Kārbas lineārās bīdes tests; SIT Stiprības indeksa tests (priekšizpētes stadijā); PSA Granulometrijas analīze; TX Trīsasu spiedes tests; TXCH Trīsasu filtrācijas tests. 14

Izpētes punktu dziļums EAU2004 Rekomendācija R1. Gadījumā, japlāno veikts aprēķinu grunts masīvam uz globālo noturību pret noslīdēšanu pa cilindrisko virsmu (vājo grunšu apstākļos), izpētes dziļumu jānosaka līdz vāja grunts slāņa apakšējai atzīmei. 15

Izpētes punktu izvietojums plānā EAU2004 Rekomendācija R1 Gadījumā, ja vienā punktā plānots veikt vairākās lauka izpētes (piem.: statiska + dinamiska zondēšana + paraugu ņemšana), starp izpētes punktiem jāparedz atstatumu apt. 1,5 2,0m. 16

DEFORMĀCIJAS MODUĻI 1. Vienass kompresijas testa deformācijas modulis E oed,e s [Pa vai N/m 2 ]. 2. Trīsasu kompresijas testa deformācijas modulis E [Pa vai N/m 2 ]. 3. Plātnes testa deformācijas modulis E v [Pa vai N/m 2 ]. E 1 2 1 2 E s E 2 (1 ) E v kur: ν šķērsvirziena deformāciju (Puasona) koeficients: Grunts v (pēc SNiP) Māls (I p >17) ar konsistences rādītāju: I L < 0 0,20 0,30 0 < I L < 0,25 0,30 0,38 0,25 < I L < 1,0 0,38 0,45 Smilšmāls (7>I p >17) 0,35 0,37 Smilts un mālsmilts (1>I p >7) 0,30 0,35 Rupjdrupu grunts 0,27 Jo lielāks blīvums jo mazāks v!!! ν jānosaka ļoti uzmanīgi tas nav lineārs! 17

IETEIKUMI ĢEOTEHNISKĀS IZPĒTES PROCESAM 1. Uzdevums: precīzi jādefinē līguma ietvaros (teksts un grafiskais pielikums), atrunājot tostarp arī pārskata saturu (papildus EN un LBN): a) grunts paņemto paraugu fotogrāfijas ar parauga datiem (paņemšanas dziļums, vieta, datums, parauga identifikācijas numurs); b) statiskās zondēšanas dati (CPTU).xls formātā, dinamiskās zondēšanas pierakstu protokoli (ar roku); interpretācijas programmu izdrukas ar parametru un pielietoto likumsakarību skaidrojumiem; c) topogrāfiskais plāns ar izstrādnēm, griezumu līnijām un projektējamo būvju eksplikāciju, ģeotehniskie griezumi.dwg formātā; d) ģeotehniskos griezumos ļoti ieteicams attēlot statiskās/dinamiskās zondēšanas grafikus izpētes punktu/urbumu vietās; e) statiskās zondēšanas grafikus un urbumu pases jāpiesaista pie absolūto augstumu sistēmas (Baltijas Augstumu Sistēma BAS); f) atskaitē jāiekļauj ģeoloģiskās vēstures apskatu, t.i., cik liela bija vēsturiski maksimālā slodze dažādiem grunšu slāņiem ar mērķi definēt grunšu slāņu pārkonsolidācijas pakāpi; g) Zondēšanas punktus ieteicams noteikt arī blakus urbumiem, jo, ņemot paraugus ar spirālurbi, nav iespējams iegūt informāciju par nesaistītās/tekošas saistītas grunts blīvumu; h) Secinājumus par ģeoloģiskā masīva piemērotību konkrēta tipa pamatu konstrukcijai jāraksta kopā ar projektētāju,balstotiesuzpirmiemaprēķiniem. 18

IETEIKUMI ĢEOTEHNISKĀS IZPĒTES PROCESAM 2. Lauku izpētes darbu programma: tiek sastādīta saskaņā ar uzdevumu (veic atbildīgais ģeologs), tiek saskaņota ar projektētāju pirmsģeoloģiskās izpētes veikšanas; ļoti ieteicams aprēķinu veicējam piedalīties ģeotehniskajā izpētē uz vietas, lai pašam operatīvi pieņemt lēmumus par izmaiņām darbu programmā urbumu dziļumu un izvietojuma izmaiņām; uzmanīgi jāizpēta topogrāfiju: nedrīkst zīmēt punktus krūmos, uz nogāzes, lokālos pazeminājumos, lai pēc tam netērētu laiku operatīvām programmas izmaiņām; ja grunts ir vēl sasalusi, jābūtgatavampieņemt lēmumu par dinamiskās zondēšanas veikšanu, jo ieenkuroties dažreiz nebūsiespējams; jāieraksta punktu izpētes secību; jāsākpētītnodziļākiem urbumiem. 3. Laboratorijas izpētes programma: Latvijā vēlnavieviestapraksē.tasirjādara. 19

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Vispārīgi: ģeotehnisko kategoriju jānosaka pirms ģeotehniskās izpētes darbu uzsākšanas; visa objekta ģeotehniskā kategorija tiek noteikta pēc kritērija, kas attiecināms pie pašas augstākās kategorijas; kategoriju un no tās izrietošās prasības jāparbauda un jākoriģē niepieciešamības gadījumā projektā gaitā balstoties uz ģeotehniskās izpētes, aprēķinu vai būvniecības laikā iegūto jauno informāciju. 20

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Faktors GK1 GK2 GK3 1. Pamatne Pamatne horizontālā vai ar Vidējās pamatnes īpašības, Neparastas un sarežģītas pamatne īpašības, tādas, EN 1997 1 2. sadaļa. nelielu slīpumu apvidū, kurai, kas neattiecas pie GK1 vai pēc vietējās pieredzes, piemīt GK3 kategorijas. laba nestspēja un nelielas sēšanās īpašības. ka: ģeoloģiski jaunas grunts formācijas ar dažādu īpašību nevienmērigi iegulošajiem slāņiem; pamatne kurai piemīt šļūdes, sasķidrināšanas, rukuma vai uzbriešanas īpašības; saistītā grunts ar nepietiekamām saistes īpašībām, piem.: ezera (jūras) māls, ar paaugstināto sensitivitāti pret struktūrālām izmaiņām; Mīkstā organiskā vai organogēnā grunts liela biezuma slānī; klinšainā grunts, kurai piemīt tieksme uz izsķīšanos vai intensīvo eroziu, piem.: sāls, ģipsis, dažādi ieži ar mainīgo stiprību; klinšaina grunts, kuras ģeoloģiskās struktūras bojājumu zonas vai luzuma zonas atrodas būvniecības objekta nelabvelīgajā vietā; grunts sēšanas zonas, kas rodas iežu pazemes iegūšanas vietās, karsta kritumu zonas; uzbērumi, kuri ir uzbūvēti bez kontroles. 22

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Faktors GK1 GK2 GK3 2. Grunts ūdeņi (EN 1997 1 2. sadaļa) Grunts ūdeņi atrodas zemāk par būvbedres apakšas un, attiecīgi, pamata pēdas atzīmi. Grunts ūdeņu horizonts atrodas augstāk par pamata pēdas atzīmi; 3. Būve kopumā (EN 1997 1 2. sadaļa) Būves, kas ir jūtīgas pret grunts sēšanos, ar seklo pamatu, ar slodzi uz kolonnu līdz 250kN un uz sienu līdz 100kN/m, piem.: viendzīvokļumājas, vienstāva garāžas; Būves, kurām saskaņā ar DIN EN 1998 5/NA nav nepieciešams nodrošināt noturību pret seismiskām slodzēm; Būve, vai tās būvniecības process neapdraud blakus esošo ēku noturību, transporta ceļus, elektropārvades līnijas, kā arī neatstāj negatīvas sekas uz to ekspluatācijas gaitu. Grunts ūdens pieplūdi un novadi iespējams regulēt ar vispārpieņemtiem pasākumiem; Šie pasākumi neatstāj nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tradicionālās augstumbūves un inženierbūves uz lentveida vai stabveida pamatiem, pamatu plātnēm vai pāļu pamatiem; Cauruļvadu likšanas tranšejas ar dziļumu līdz 5m; Būves (1 un 2 nozīmīguma kategorijas saskaņā ar DIN EN 1998 5/NA), kurāmir Spiediena grunts ūdeni var pārvērsties par artēziskajiem būvbedres izstrādes rezultātā. Būves ar augstām drošības prasībām vai augsto jūtību pret deformācijām. Būves ar neparasto slodžu kombināciju, kas nosaka pamata parametrus; Būves, kas pakļautas ūdens staba spiedienam augstākam par 5m; nepieciešams apliecinājums par seismisko noturību; Būves vai būvniecības pasākumi, Konstruktīvie pasakumi, piemēram stings kas īslaicīgi vai ilglaicīgi pazemina būvbedres sienu nostiprinājums izslēdz ietekmi uz apkārtējāmbūvēmun apkaimi. grunts ūdens līmeni, ja tas apdraud apkārt ešošas būves; Būves, kuru piemērotību ekspluatācijai vai noturību apliecina vadoties pēc būvniecības laikā veiktajiem deformāciju novērojumiem. 23

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Faktors GK1 GK2 GK3 4. Īpašāsbūves EN Nav pārstāvēti. 1997 1 2. sadaļa. 5. Citi pasākumi un būvniecības metodes EN 1997 1 2. sadaļa. Nav pārstāvēti. Pazemes būves kalnu iežu ieguves vietās, tuneļi, šahtas cietā un vāji plaisainā klints iežu masīvā. Deponēšanas poligoni gruntī vai klintī bez piesārņojuma iespējas. Tradicionālie horizontālie urbumi priekš cauruļvadu likšanas. Kesona tipa pamati, kas tiek būvēti ar apakšējo spiedienkameru. Pazemes būves kalnu iežu ieguves vietās, tuneļi, šahtas irdenā vai plaisainā klints iežu masīvā. Kodolrūpniecības ietaises. Būves jūrā. Kīmiskāsrūpnīcas vai būves, kur tiek ražotas, glabātas vai pārkrautas bīstamās ķimiskās vielas. Visu veidu deponēšanas poligoni, izņemot GK2 gadījumus. Horizontālie urbumi priekš cauruļvadu likšanas ar attīrīšanas strūklas augsto spiedienu, piem.: Horizontal direction drilling, Microtunelling. Speciālās pazemes būvniecības metodes, piem.: ar tranšejas sienu izbūvi, injekcijas, javas zem spiediena padeves darbiem un hidromonitora darbiem. 24

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Faktors GK1 GK2 GK3 6. Plakanas pamatnes EN 1997 1 6. sadaļa. Pamatu plātneslabi nostiprinātāmbūvēm, kas nav augstākāspar 2 stāviem. Tradicionālie stabveida, lentveida pamati vai pamatu plātnes. Būves ar īpaši lielām slodzēm. Tiltu balsti, gadījumā, ja ir lieli laidumi (>40m), nepārtrauktas laidumu sijas, kas viena balsta sēšanas gadījumā var pārnest slodzi uz blakus balstiem. Pamati zem mašīnām arlielo dinamisko slodzi. Pamati zem augstiem torņiem (radiomasti, rūpnīcu dūmeņi). Lielizmēru pamatu plātnes uz pamatnes ar mainīgiem stinguma parametriem. Pamati un būves ar relatīvi (pret esošām būvēm) augsto vai zemo pamatu pēdas atzīmi vai kuru pamatu konstrukcijas projektētas dažādos augstuma līmeņos ar lielu starpību. Kombinētie pāļu plātņu pamati (Pile Raft foundations). 25

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Faktors GK1 GK2 GK3 7. Pāļu pamati Nav pārstāvēti. Pāļu spiedes nestspējas Ievērojamās cikliskas dinamiskās vai trieciena EN 1997 1 7. sadaļa. noteikšana pamatojoties iedarbības. uz pārbaužu rezultātiem 8. Stiprinājumi EN 1997 1 8. sadaļa. Nav pārstāvēti. saskaņā ar p.7.6.2.3. Parastas cikliskas dinamiskas vai trieciena iedarbības. Horizontālās iedarbes uz pāļiem, kas tiek caur režģogu. Pāļi kas uzņem negatīvās berzes slodzes. Slīpie pāļi ar slīpumu lielāku par 45, kas uzņem stiepes slodzi. Pāļu stiepes nestspējas noteikšana pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem saskaņā ar p.7.6.3.3. Horizontālā slodze uz pāli, kas rodas grunts sešanās kustību rezultātā. Pāļi, kas uzņem ļoti lielo slodzi, bet ar ļoti mazo pieļaujamo sēšanos. Pāļu ar apakšējā gala vai pāļu stumbra piespiedu paplašinājumiem. Kombinētie pāļu plātņu pamati (Pile Raft foundations). Pulsācijas un dinamiskas Pulsācijas un dinamiskas slodzes, ja ir nepietiekamie slodzes, ja ir pietiekami pētniecības dati par tām. pētniecības dati par tām. Pagaidu grunts enkuri. Pastāvīgie grunts enkuri. 26

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Faktors GK1 GK2 GK3 9. Atbalsta būves (sienas) Atbalsta sienas un EN 1997 1 9. sadaļa. Atbalsta sienas ar augstumu starpību līdz 2,0m, ja uz sienu neiedarbojas lielas slodzes. Tranšejas cauruļvadu likšanai līdz 2,0m dziļumam, ja tie atrodas augstām par grunts ūdeņu līmeni. 10. Nestspejās zuduma Nav pārstāvēti. hidrauliskais mehānisms EN 1997 1 10. sadaļa. būvbedru nostiprinājumiar augstumu starpību līdz 10,0m. Būvprojekti, kuriem ir nepieciešams apliecinājums par nepastiprināto konstrukciju drošību pret uzpeldēšanos. Būvprojekti, kuriem ir nepiešams grunts hidrodinamiskāsnoturības apliecinājums. Atbalsta sienas un būvbedru nostiprinājumiar augstumu starpību virs 10,0m. Būvbedre mīkstā gruntī. Atbalsta būves būvju, kuras ir jūtīgas pret sēšanos vai deformācijām, tiešā tuvumā. Būvobjekti, kuriem ir nepieciešams apliecinājums par pastiprināto konstrukciju drošību pret uzpeldēšanos. Būvprojekti, kuriem ir nepieciešams grunts hidrodinamiskās noturības apliecinājums, ievērtējot pastāvīgo gruntsūdeņu pieplūdi. 27

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Faktors GK1 GK2 GK3 11. Gobālā noturība EN 1997 1 11. sadaļa. Būvbedres ar nogāzi un tranšejas ar nepastiprinātām sienām, bez grunts ūdeņu ietekmes. Nogāzes augstums līdz 10m nesaistītā gruntī, cietas konsistences saistītajā gruntī, klinšainā gruntī ar labi zināmiem parametriem. Slīpumi, nogāzes, dambji, nenostiprinātās atbalsta konstrukcijas un būvbedru nostiprinājuma konstrukcjas sekojošo gadījumos: 1. ja augstumu starpība ir lielāka par 10m 2. ja pastāvkrasas masīva šļūdes parādības 3. noslīdeņu iespējamās zonās 4. zemestrīčuievērojamāsietekmes zonās 5. globālā noturība atbalstu būvēm vai būvbedru nostiprinājumasienām arvienkāršo vai kombinēto stiprinājumu, kas atrodas blakus būvem kas ir jūtīgās pret horizontālāmvaivertikālām deformācijām. 28

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums. (Vācijas EN 1997 1 informatīvais pielikums AA) Faktors GK1 GK2 GK3 12. Zemes dambji EN 1997 1 12. sadaļa Dambji ar augstumu līdz 3,0m uz pamatnes ar pietiekamām nestspējas īpašībām, atsevisķos gadījumos ar ceļu uz dambja. Dambji uz pamatnes ar pietiekamām nestspējas īpašībām, ar pastāvīgo vai īslaicīgo hidraulisko slodzi un ūdens līmeņa augstumu līdz 2,0m augstāku par grunts virsmas atzīmi dambja pretējā pusē. Dambji ar augstumu līdz 20m līdzenā vai vāji slīpā apvidū, uz pamatnes ar pietiekamām nestspējas īpašībām, atsevišķos gadījumos ar ūdens līmeņa augstumu līdz 4,0m augstāku par grunts virsmas atzīmi dambja pretējā pusē. Dambji stipri slīpajā apvidū. Dambji uz vājas nestspējas pamatnes, kuriem ir nepieciešams veikt šēšanās laika gaitā prognozes. Dambji, kas ir iemesls blakus esošo būvju defomācijām, kuras ir jūtīgāspret deformācijām. Dambji, kuru būvniecībai veic pamatnes grunts masīva nestspējas vai deformatīvo īpašību uzlabosanu. Dambi karsta vai kalnu izstrāžu kritumu rajonos. Dambji ar ūdens līmeņa augstumu virs 4,0m augstāku par grunts virsmas atzīmi dambja pretējā pusē un/vai dambji ar ieverojamāmsabrukuma sekām (100 000 m 3 plūdu bīstamība). Ievērojamā zemestrīčuietekme. 29

PALDIES PAR UZMANĪBU! 30