ĀBEĻU UN AVEŅU SELEKCIJAS MATERIĀLA NOVĒRTĒŠANA INTEGRĒTO LAUKSAIMNIECĪBAS KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJU IEVIEŠANAI PROGRAMMAS ATSKAITE

Latvijas Valsts Augļkopības institūts ĀBEĻU UN AVEŅU SELEKCIJAS MATERIĀLA NOVĒRTĒŠANA INTEGRĒTO LAUKSAIMNIECĪBAS KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJU IEVIEŠANAI PROGRAMMAS ATSKAITE 2014.gads

Saturs Selekcijas materiāla novērtēšana integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai... 3 Ābeļu selekcijas materiāla novērtēšanas programma... 5 Aveņu selekcijas materiāla novērtēšanas programma...15 Pielikumi... 25 2

Ābeļu un aveņu selekcijas materiāla novērtēšanas programma integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai 1. Programmas mērķis Veikt ābeļu un aveņu selekcijas materiāla izvērtēšanu, lai iegūtu jaunas Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai. 2. Darba uzdevumi 1. Izmantojot Latvijas Valsts augļkopības institūta ( turpmāk Institūts vai LVAI) ābeļu un aveņu selekcijas programmas ietvaros uzkrāto selekcijas materiālu, veikt 2835 ābeļu un aveņu hibrīdu novērtēšanu gadā pēc sugas audzēšanai un izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm; 2. Organizēt informatīvus pasākumus, nodrošinot iespēju Latvijas Augļkopju asociācijas ( turpmāk Asociācija) pārstāvjiem un citiem lauksaimniekiem iepazīties ar ābeļu un aveņu selekcijas materiālu uz lauka un saņemt Institūta selekcionāru konsultācijas; 3. Nodrošināt novērtēšanas rezultātu publisku pieejamību Institūta mājas lapā www.lvai.lv; 4. Sagatavot pārskatu par ābeļu un aveņu selekcijas materiāla novērtēšanu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai un līdz nākamā gada 20. janvārim iesniegt to Asociācijai. 3. Materiāla apjoms N.p.k. Selekcijas materiāls Hibrīdu skaits 1. Ābeļu hibrīdu novērtēšana (ar ražas galaproduktu novērtēšanu) 2. Ābeļu hibrīdu novērtēšanas (bez ražas galaproduktu novērtēšanas) 3. Aveņu hibrīdu novērtēšana (ar ražas galaproduktu novērtēšanu) 4. Aveņu hibrīdu novērtēšanas (bez ražas galaproduktu novērtēšanas) Izmaksas par hibrīdu, EUR Izmaksas kopā, EUR 50 116,85 5 842,50 1735 16,11 27 950,85 50 114,56 5 728,00 1000 9,83 9 830,00 KOPĀ: 2835-49 351,35 4. Programmas realizācija: 1. Izmantojot Institūta ābeļu un aveņu selekcijas programmas ietvaros uzkrāto selekcijas materiālu, 2014. gadā veikta 2835 ābeļu un aveņu hibrīdu novērtēšanu pēc sugas audzēšanai un izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm; 2. Asociācijas pārstāvjiem, kā arī citiem augļkopības nozares entuziastiem bija iespēja iepazīties ar ābeļu un aveņu selekcijas materiālu uz lauka, kā arī saņemt selekcionāru 3

konsultācijas institūta organizētajās Lauku dienās 2014.gada 10.aprīlī un 9.septembrī un Ogu dienā 10.jūlijā 3. Ābeļu selekcijas materiāla izvērtēšanas programmas rezultāti tika ziņoti prezentācijā Lauku dienā 9.septembrī. 4. Programmas rezultātu publiskai pieejamībai Institūta mājas lapā www.lvai.lv tiek uzturēta un atjaunināta sadaļa http://www.lvai.lv/selekcijas_programma.html, kurā tiek atspoguļotas programmas aktivitātes, publicēti rezultāti. 1. Sagatavots un iesniegts Asociācijai pārskats par ābeļu un aveņu selekcijas materiāla novērtēšanu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai (darbu Pieņemšanas-Nodošanas akts), kā arī prezentācija Asociācijas valdes sēdei. 5. Selekcijas materiāla vērtēšanas uzdevumi (detalizēti) 5.1. Ābeļu selekcijas materiāla vērtēšanā ietilpst: - selekcijai nozīmīgu pazīmju vērtēšana lauka apstākļos: auga raksturojums, fenoloģija, ziemcietība, slimībizturība, ražas komponentes; - pomoloģiskais apraksts (atbilstoši UPOV prasībām); - glabāšanās vērtējums; - bioķīmiskais vērtējums vākšanas un lietošanas gatavībā: šķīstošā sausna, blīvums, skābes saturs; - ģenētiskās analīzes: kraupja rezistences gēnu identifikācija, pielietojot molekulāros marķierus; selekcijā izmantoto vecākaugu ploiditātes analīze. 5.2. Aveņu selekcijas materiāla vērtēšanā ietilpst: - 25 selekcijai nozīmīgu pazīmju vērtēšana lauka apstākļos: auga raksturojums, fenoloģija, ziemcietība, slimībizturība, ražas komponentes; - glabāšanās vērtējums (piemērotība saldēšanai); - bioķīmiskais vērtējums: šķīstošā sausna, fenolu saturs, C vitamīna saturs. -pundurainības vīrusa rezistences gēnu identifikācija, pielietojot molekulāros marķierus. 4

2. Ābeļu selekcijas materiāla novērtēšanas programma LVAI veiktās ābeļu selekcijas programmas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas un Baltijas jūras reģiona apstākļiem piemērotas ābeļu šķirnes. Lai īstenotu selekcijas mērķi, veikta rūpīga vecākaugu atlase pēc to saimnieciskajām īpašībām un genotipa. Hibridizācijā iekļautas Latvijā adaptētas un komerciāli veiksmīgas šķirnes, augstas augļu kvalitātes avoti (t.sk. pasaulē nozīmīgās komercšķirnes), kraupja rezistences gēnu Vf(Rvi6) un Vm (Rvi5) un poligēnas kraupja izturības donori, citu slimību - vēža, augļu puvju un miltrasas relatīvas izturības avoti, šķirnes ar vēlamo vainaga formu (t.sk. Co gēna donori) un ražošanas tipu. Sakarā ar bakteriālas iedegas Erwinia amylovora tuvošanos Latvijas robežām, tiek iekļauti arī šīs šķirnes izturības avoti no ASV u.c. valstu selekcijas programmām. Īpaša vērība tiek pievērsta arī vairākām specifiskām īpašībām, kas nosaka augļu kvalitāti daļēja augļu pašnobire, gatavu augļu noturība kokā, bagāts bioķīmiskais sastāvs. LVAI izstrādāts Latvijas apstākļiem piemērotas ābeļu šķirnes modelis. Selekcijas metodes LVAI ietver tradicionālos krustojumus un gēnu marķieru izmantošanu. Marķierus izmanto 2 mērķiem: (1) Latvijas ābeļu ģenētisko resursu izpētei, lai noskaidrotu šķirņu radniecību, kraupja izturības u.c. īpašību ģenētiku; (2) paātrinātai iegūto hibrīdu atlasei pēc kraupja izturības, kolonnveida auguma, ābolskābes satura augļos u.c.. Marķieru izmantošana ļauj ne tikai noteikt kāda gēna klātbūtni augā, bet arī noteikt, vai gēns ir homozigotā vai heterozigotā formā, t.i., konkrētās šķirnes vai hibrīda selekcijas vērtību. 2.1. Ābeļu hibrīdu izvērtēšana (ar ražas galaproduktu novērtēšanu) 2014.gadā uzsākta jauno izmēģinājumu vērtēšana, bet iepriekšējos gados vērtētie izmēģinājumi pabeigti; tajos veikti novērojumi tikai dažiem labākajiem elites hibrīdiem (1.tabula). 1.tabula. Uz klonu potcelmiem vērtētie ābeļu hibrīdi Stādīšanas gads Hibrīdu saimes (krustojumu gadi) Sākotnējais hibrīdu skaits 2014.g. vērtē No tiem izdalīti elitē Pabeigtie izmēģinājumi (vērtē tikai elites hibrīdus šķirņu kandidātus): Šķirnes kandidāti 2004 16 (1990.-94.g.) 28 6 6 3 2005 14 (1993.-94.g.) 30 5 5 3 2006 10 (1992.-94.g.) 9 5 5 1 2008 10 (1994.-97.g.) 10 7 7 2 2009 15 (1994.-97.g.) 30 13 13 3 Jaunie izmēģinājumi (vērtē visus ražojošos hibrīdus): 2011 17 (1992.-1997.) 36 31 10 2012 16 (1992.-1997.) 21 17 3 2013 16 (1990.-2005.) 28 2 1 Kopā 83 50 14 8 5

Meteoroloģiskie apstākļi un koku fenoloģija 2013./2014.gada ziema bija ļoti nelabvēlīga potcelmu pārziemošanai. Ilgstošais kailsals 3 nedēļas janvārī, kad augsne sasala līdz 1...1,5 m un tās temperatūra 20 cm dziļumā pakāpeniski nokritās līdz -7...-8 C, potcelmiem M9 un MM106 radīja nopietnus sakņu bojājumus. Tomēr hibrīdu izmēģinājumos uz ziemcietīgākiem potcelmiem būtiski bojājumi netika novēroti, izņemot atsevišķus, mazāk ziemcietīgus hibrīdus. 2014.gada aprīlis bija nokrišņiem nabadzīgs (2.attēls). Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra bija zem 10 C, 3.dekādē 8...16 C, bet maksimālā pacēlās līdz 23 C (1.attēls). Ābeļu ziedēšana 2014.g. sākās stipri agrāk kā citus gadus, jau 28.aprīlī (iepriekšējos gados 10.-15.maijā), bet beidzās 20.maijā. Ziedēšana ieilga, jo maija sākums bija auksts, lietains un vējains, Dobelē salnas bija līdz -2 C. Tā kā ābeles ziedēja bagātīgi, salnu bojājumi bija saimnieciski maznozīmīgi, maksimāli 3 balles (no 5). Taču daļai agrāk ziedošo šķirņu bija cietuši izplaukušo ziedu putekšnmaciņi, dažām novērotas defektīvas drīksnas. Pēc vērtējuma jūnijā, augļu aizmešanās bijusi vidēji laba, taču novērotas pastiprinātas augļu deformācijas, melnēšana kausa rajonā un mizas plaisāšana, kas noveda pie puves un novāktās ražas būtiska samazinājuma. Maija 2.dekādē iestājās silts (no 12.maija), vēlāk ļoti karsts laiks, līdz 30 C. Stiprā krusa 25.maijā Dobelē augļaizmetņus praktiski nebojāja. Pēc ābeļu ziedēšanas, sākot ar 26.maiju, laiks atkal kļuva vēss, 12...15 C. Būtiska kraupja infekcija ar sporulāciju nemiglotiem kokiem pirmoreiz novērota jau 27.maijā. Ne visos dārza kvartālos pretkraupja smidzinājumi bija efektīvi. To varētu izskaidrot ar laika apstākļiem jūnijā, kas traucēja miglojumiem iedarboties. Izņemot aprīli, visā veģetācijas sezonā saglabājās augsts gaisa mitrums, kas veicina kraupja infekciju (2.attēls). Jūnija 1.dekādē laika apstākļi bija nepastāvīgi, bet turpmāk visu mēnesi bija ļoti vēss, lietains un vējains. Temperatūra naktīs nokritās zem 5 C. Jūlijā ilgstoši, gandrīz 2 nedēļas, maksimālā gaisa temperatūra bija ap 30 C, bet nokrišņu bija neparasti maz. Tomēr gaisa mitrums bija relatīvi augsts (2.attēls). Agro šķirņu vākšana tomēr aizkavējās un sākās tikai 8.augustā ( Agra ). Vēlāk augļu ienākšanās laiks izlīdzinājās. Pirmās salnas līdz -2 C Dobelē bija jau 1.-2.oktobrī, bet turpmāk temperatūras bija virs 0 C. Rudens lietavas sākās tikai 10.oktobrī. Augļu masveida vākšana beidzās 13.oktobrī. 23. un 24.oktobra naktī sals sasniedza -7...-8 C. Salīdzinot ar 2013.gadu, kas izcēlās ne tikai ar nokrišņu, bet arī temperatūras svārstībām, to sadalījums bija vienmērīgāks. 1.att. Gaisa temperatūra 2014.gada veģetācijas sezonā 6

2.att. Nokrišņu daudzums un vidējais gaisa mitrums 2014.gada veģetācijas sezonā Ābeļu hibrīdu ražošana un augļu preču kvalitāte uz klonu potcelmiem Ņemot vērā ābeļu ražošanas periodiskumu, dati apkopoti pēc 2-3 gadu ražas (1.,2.pielikums). Jaunajos izmēģinājumos 2014.gadā iegūta pirmā saimnieciskā raža no hibrīdiem, kas vēl neražoja 2013.gadā. Daudziem hibrīdiem parādījās ražošanas periodiskums, kā arī augļu lieluma svārstības pa gadiem. Augstražīgākie hibrīdi būtiski pārspēja standartšķirni Auksis tikai jaunajos izmēģinājumos. Pabeigtajos izmēģinājumos 2014.gadā augļi rindai hibrīdu bija sīkāki nekā 2013.gadā, bet jaunajos izmēģinājumos, kur raža vēl ir samērā neliela otrādi. Pabeigtajos izmēģinājumos ražīgākie elites hibrīdi bija: DI-2-90-119 Vf (Forele x BM41497) izdalīts arī 2013.g., DI-93-1-4 Vf (BM 414497 x Latkrimson), DI-93-10-17 Vf (Talvenauding x Liberty), DI-93-11-12 Vpol (Talvenauding x BM 41497), D-5-92-3 Vf (Iedzēnu x Liberty). Jaunajos izmēģinājumos pēc ražības izdalījās: D-18-94-23 Vf (AMD-19-1-6 x Liberty) izdalīts arī 2013.g., H-3-97-6 (Sarma x Zaiļijskoje) slimībieņēmīgs, Nr.19-97-31 Vf, Nr.19-97-44, Nr.19-97-113 Vf (Remo br.app.), Nr.27-97-50 Vf (Imrus br.app.) vasaras, augļi viegli birst. Ābeļu hibrīdu augļu kvalitātes analīzes Izdalītajiem hibrīdiem 2014.gadā tika veiktas augļu mīkstuma blīvuma, šķīstošās sausnas, skābes un polifenolu satura analīzes (3.pielikums). Analīzes tika veiktas tiem hibrīdiem, kas 2012.-2013.g. vēl nebija analizēti. Atkārtoti veica analīzes tiem agrāk vērtētajiem hibrīdiem, kam ražošanas periodiskuma dēļ nebija 2 gadu datu. Pārējiem hibrīdiem analīzes tiks turpinātas 2015.gadā. 2014.gadā augļiem novērots zemāks mīkstuma blīvums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas labākajiem hibrīdiem bija virs 6 kg/cm² (2.tabula), kamēr 2013.g. virs 8 kg/cm². Analizējot un degustējot novērots arī, ka augļi bijuši mazāk sulīgi. 7

Savukārt šķīstošas sausnas saturs analizētajiem hibrīdiem bija augstāk nekā iepriekšējos gados, visiem tas bija virs ES standartā noteiktā 10,5 o Brix. Tomēr nebija arī hibrīdu ar ļoti augstu sausnas saturu, labākajiem tas bija nedaudz virs 15 o Brix (3.pielikums). 2014.gadā bioķīmiskās analīzes neuzrādīja paaugstinātu skābju saturu augļos, atšķirībā no 2013.gada. Vislielākais bija tikai nedaudz virs 1% (2.tabula). Izdalījās arī daži hibrīdi ar ļoti zemu skābju saturu. Nevēlama kombinācija ir zems sausnas un augsts skābju saturs, kāds bija hibrīdam Nr.19-97-65. Savukārt kopējo polifenolu saturs 2014.gadā bija augsts, rindai analizēto hibrīdu tas bija ne tikai virs 150 mg/100g kā 2013.g., bet vēl augstāks (2.tabula). Pēc kopējā bioķīmisko rādītāju vērtējuma izdalījās: DI-2-90-64 Vf (BM 41497 x Forele) augsts šķīstošās sausnas un polifenolu saturs, vidējs skābju saturs un mīkstuma blīvums. Labas koka un augļu īpašības. Nr.16-97-34 Vf (Priscilla br.app. ) augsts šķīstošās sausnas un polifenolu saturs, vidējs skābju saturs un mīkstuma blīvums. Sulai un sidram perspektīvs hibrīds. H-7-97-38 (Merrigold x Stars) augsts šķīstošās sausnas saturs, zems skābju saturs un samērā zems polifenolu saturs, vidējs mīkstuma blīvums. Šis ir saldo ābolu tips, kam augļi ļoti līdzīgi Red Delicious, bet, atšķirībā no tā, zemais polifenolu saturs rāda, ka augļiem nebūs rūgtenuma. Šāds augļu tips patīk tikai daļai patērētāju, bet citi degustācijās atzīmē, ka augļos pietrūkst skābuma (4.pielikums). Koks ļoti liela auguma, vidēji ražīgs. 2.tabula. Ābolu kvalitātes analīžu rezultāti 2014.g. (kopsavilkums) Mīkstuma blīvums kg/cm² Šķīstošā sausna Brix % Titrējamā skābe % Kopējie polifenoli mg/100g Izdalītie hibrīdi Ļoti stingri (>6): D-3-92-20 DI-3-90-45 DI-93-10-22 H-3-97-10 Zems stingrums: H-7-97-10 (>3) Augsts saturs (>14): DI-2-90-64 DI-93-4-22 H-94-3-71a H-7-97-38 Nr.16-97-34 Nr.16-97-95 Relatīvi zems saturs (<12): Nr.17-97-64 Nr.19-97-65 Zems saturs (<0,4): H-7-97-38 (<0,2) D-1-92-59 Nr.20-97-14 Augsts saturs: (>0,7): DI-2-90-101 (>1,0) Nr.16-97-34 Nr.19-97-65 Nr.19-97-113 Nr.28-97-1 Augsts (>170 mg/100g): Nr.19-97-44 (>200) Nr.19-97-154 (>200) D-5-92-3 DI-2-90-64 Nr.16-97-29 Nr.16-97-34 Nr.19-97-158 Relatīvi zems (<80): H-7-97-38 Augļu degustācijas vērtējums 2014.gadā apkopoti ābeļu hibrīdu 2013.gada ražas augļu degustācijas rezultāti (degustācijas periods: augusts-marts). Degustācija vērtēja augļu izskatu, garšu, aromātu, stingrumu, sulīgumu un gatavību (1-5 balles); piedalījās ap 10 degustatoriem katrā reizē. Labāko hibrīdu degustācijas vērtējums dots 4.pielikumā. Ar labu izskatu un garšas īpašībām izcēlās rinda hibrīdu, kas bija līdzvērtīgi vai pārspēja kontroles šķirnes Kovaļenkovskoje (vēlas vasaras), Auksis (agra ziemas), Belorusskoje Maļinovoje, Zarja Alatau (vēlas ziemas). Īpaši jāizceļ hibrīdi, kam bija augsts augļu konsistences vērtējums (stingrums, sulīgums, kraukšķīgums) DI-93-93-20 Vf, DI-93-15-6 Vf, DI-93-15-46, H-1-94-3, Nr.23-97-7 Vpol, Nr.30-97-14, kā arī visilgāk glabājamie - DI-93-10-17 Vf un H-94-3-71a. Labāko degustācijas vērtējumu guva sekojošie hibrīdi (3.tabula): 8

3.tabula. Degustācijās 2013.-2014.g. izdalītie hibrīdi Hibrīds* Vecākaugi Ienākas Piezīmes D-1-92-21 Vm SR0523 x (Lobo x Iedzēnu) R Slikts vainags D-4-92-6 BM41497 x (Lobo x Iedzēnu) R-AZ Kraupja ieņēmīgs D-12-94-14 Vf Arona x Liberty R-AZ Perspektīva mazdārzos (Paulis-Biruta) D-15-94-9 Vf Madona x Liberty AZ Neizlīdzināti, mīksti D-18-94-23 Vf (SE) (Lobo x Iedzēnu) x Liberty R-AZ DI-2-90-119 Vf (SE) BM41497 x Forele Z DI-93-4-32 Vpol Liberty x Latkrimson Z Neizlīdzināti DI-93-9-20 Vf Liberty x Talvenauding R-AZ Ļ.laba konsistence DI-93-10-17 Vf Talvenauding x Liberty VZ Siltumprasīgs DI-93-15-6 Vf (SE) Latkrimson x Liberty AZ Ļ.laba konsistence DI-93-15-46 (SE) Latkrimson x Liberty Z Laba konsistence H-94-1-3 Auksis x Merrigold R-AZ Laba konsistence; vēlražīgs H-94-3-71a (SE) Alkmene x Bogatir VZ H-2-97-3 Vpol Alkmene x Iedzēnu AZ-Z H-13-97-10 (SE) Lobo x Remo AZ-Z Nav kraupja izturīgs Nr.16-97-86 Vpol (SE) Priscilla br.app. Z Arī sidram, vīnam Nr.17-97-64 Releta br.app. Z Nav kraupja izturīgs Nr.19-97-22 (SE) Remo br.app. (x Rewena?) Z Siltumprasīgs Nr.19-97-80 Vf Remo br.app. (x Trebū vai R Perspektīva mazdārzos (Lienīte) Jelgavas Vasaras?) Nr.23-97-7 Vpol (SE) Siostra Liberty br.app. AZ Laba konsistence (x Alwa vai Arlet?) Nr.28-97-4 Redchief br.app. (x Auksis?) AZ-Z Nav kraupja izturīgs Nr.28-97-23 (SE) Redchief br.app. (x Merrigold?) AR Kraupja ieņēmīgs; neregulāra augļu forma Nr.30-97-14 (SE) Yellowspur br.app. R-AZ Izcila konsistence H-6-03-7 Vf Dayton x Zarja Alatau AZ Izdalīts 1.reizi *SE superelite 3.att. Ābeļu šķirnes kandidāts DI-2-90-119 9

2014.gadā izdalīto hibrīdu raksturojums: DI-2-90-119 Vf (BM 41497 Vf x Forele) šķirnes kandidāts Ziemas. Augļi lieli, izlīdzināti, gludi, koši sarkani (pamatkrāsa dzeltena). Mīkstums saldskābs, aromātisks. Augsts degustācijas vērtējums. Koks spēcīga auguma, labi zarojas, uz B9 zaru pamatnes var atkailināties. Augstražīgs, periodiskums vidējs. Ziemcietība Dobelē laba. Izturīgs pret kraupi, bet glabājot var ciest no rūgtās puves tas ir hibrīda galvenais trūkums. DI-93-15-6 Vf (Latkrimson x Liberty) Agrs ziemas. Augļi lieli, koši un izskatīgi, kaut gan forma ne visai regulāra, manāmas ribas. Mīkstums ar teicamu konsistenci, saldskābs, garšīgs. Augsts degustācijas vērtējums. Koks veido platu, paretu vainagu, ar tieksmi atkailināties. Ražo labi, regulāri. Izturīgs pret kraupi un puvēm, bet glabājot brūnē serde. Augļi vienmēr tiek augstu vērtēti, bet vainaga veidošana un glabāšana var sagādāt problēmas. D-5-92-3 Vf (iedzēnu x Liberty) Ziemas. Augļi lieli, ļoti izlīdzināti un gludi, spilgti tumši sarkani. Mīkstums salds ar vieglu skābumu, garša laba, bet aromāts vājš. Koks samērā neliels, ar platu vainagu. Vidēji ātrražīgs, ļoti ražīgs. Ziemcietība Dobelē laba. Izturīgs pret kraupi un puvēm. Iespējams vēzis, bet bojājumi nebūtiski. Līdzīgs Spartan, bet bez kraupja. Varētu vēlēties izteiksmīgāku garšu. H-7-97-31 (Merrigold x Stars) Ziemas. Augļi palieli, koši sarkani svītraini, līdzīgi gaišākam Red Delicious. Mīkstums ļoti salds, sulīgs, ar karameļu piegaršu, maigs patiks Tīnas mīļotājiem. Satur daudz polifenolu. Koks izcili kompakts, ar mehāniski izturīgiem zariem. Ražo ātri, ļoti labi, vidēji periodiski. Ziemcietība Dobelē laba. Slimībizturība vidēja, jālieto fungicīdi. H-94-3-71a Vpol (Alkmene x Bogatir) Vēls ziemas, glabāšanās teicama. Augļi vidēji lieli, neretinot pasīki, dzelteni ar oranžsarkanu virskrāsu, gludi un izlīdzināti, ar interesantu vecmodīgu izskatu. Mīkstums salds ar nelielu skābumu, ar augstu šķīstošās saunas saturu. Augsts degustācijas vērtējums. Koks maza auguma, kompakts. Ražo ļoti ātri, samērā labi, bet periodiski. Slimībizturība ļoti laba. Ziemcietība Dobelē laba, bet hibrīds ir siltummīlošs vācams ļoti vēlu, un siltās vasarās paaugstinās augļu kvalitāte. Nav sausumizturīgs. Piezīme: Izmēģinājumā LVAI aug uz potcelma Pūre1, kas hibrīdam nav piemērots, jo pārmērīgi samazina koka augumu un attiecīgi ražu kg/koka. 2014.gadā pavairots uz B9 tālākiem izmēģinājumiem. Mazdārziem perspektīvi: D-12-94-14 (Paulis-Biruta) Vf (Arona x Liberty) Rudens, Vidzemē - agri ziemas. Augļi vidēji lieli vai pasīki, sarkani. Garša ļoti laba, salda ar nelielu skābumu. Glabājas ne visai ilgi. Koks kompakts, ražo labi un ļoti regulāri. Izturīgs pret kraupi, puvēm, miltrasu, vēzi. Ziemcietība laba gan Dobelē, gan Madonas novadā. Madonas novada Poļvarkā vērtēts kā ļoti perspektīvs, starp pieprasītākajiem augļiem tirgū. Tomēr komercšķirnes prasībām neatbilst augļu lielums un glabāšanās. 10

Nr.19-97-80 (Lienīte) Vf (Remo br.app.) Rudens. Augļi izskatīgi, uz B9 potcelma vidēji lieli, koši rožaini svītraini (uz sēklaudžu potcelmiem krāsojums bālāks, augļi sīki). Izcila garša un aromāts, līdzvērtīgs Trebū. Mīkstums maigs, bet miza stingra. Glabājas neilgi. Koks maza auguma. Ražo vidēji labi, periodiski. Augsta slimībizturība. Ziemcietība Dobelē laba. Izcili gards rudens ābols, kas var aizstāt ne visai izturīgo šķirni Trebū. 2014.gadā pavairots uz B9 tālākiem izmēģinājumiem. Agrāk izdalītie hibrīdi raksturoti 2012. un 2013.gada atskaitēs: Monta, DI-3-90-35, DI-3-90-42, DI-93-15-46, DI-22-94-24, Nr.16-97-86, Nr.19-97-98, Nr.19-97- 154, Nr.30-97-14. 2014.gadā pavairoti uz B9 pa 50 kokiem izmēģinājumiem zemnieku saimniecībās 5 hibrīdi un 1 jaunšķirne: Monta, DI-93-15-46, H-94-3-71a, Nr.16-97-86, Nr.19-97-80 (Lienīte), Nr.30-97-14. Par hibrīda Nr.16-97-86 stādiem jau noslēgta vienošanās ar saimniecību Ledusvīni. 4.att. Vēlais ziemas hibrīds H-94-3-71a 5.att. D-12-94-14 (Paulis-Biruta) 6.att. Agrais ziemas hibrīds DI-93-15-6 7.att. Nr.19-97-80 (Lienīte) 11

2.2. Ābeļu hibrīdu novērtēšana (bez ražas galaproduktu novērtēšanas) 2014.gadā hibrīdu laukā vairs netika vērtēti līdz 1997.g. (ieskaitot) iegūtie sēklaudži. Sākusies ražošana hibrīdajiem sējeņiem, kas iegūti kopš 2003.gada (4.tabula). No tiem 41 izdalītie hibrīdi pavairoti uz klonu potcelmiem B9 un B396, bet 35 kolonnveida un sarkanlapu hibrīdi uz MM106. 4.tabula. Ābeļu hibrīdi selekcijas laukā Krustošanas gads Hibrīdu saimju skaits Izstādīto hibrīdu skaits No tiem izdalīti Pavairoti uz klonu potcelmiem 2003 9 549 22 13 2005 19 920 58 43 2006 6 360 1 1 Kopā: 34 1829 81 58 Izdalīti un pavairoti hibrīdi sekojošās saimēs: 2003.g. saimēs Golden Delicious x Koričnoje Novoje (1), Lodel x Rubin (3), Coop-7 x Andris (3), Dayton x Zarja Alatau (1), Saltanat x Antej (6) 2005.g. saimēs - CCK-44 x Konfetnoje (2), Rīgas Rožābele x Julia (1), Discovery x Doč Melbi (5), kolonnveida un sarkanlapu B2520 x Majoru Saldais (4), Arbat x Andris (2), Greensleeves x Ciepa (10), Ausma x D-294-20 (1), D-1-94-6 x M.purpurea+Royalty (4), D-194-5 x Royalty+pašappute (3), Plauža Sarkanā x D-194-2 (9), Plauža Sēklaudzis x D-1-94-42 (1), Dimzu Sarkanā x D-192-53 (1) 2006.g. saimēs - Aļesja x Daina (1) 2.3. Ābeļu hibridizācija Uzdevumi: 1. Izmantot tālākos krustojumos elites hibrīdus, kas izdalīti iepriekšējos izmēģinājumos un bioķīmiskajās analīzēs 2. Turpināt iesaistīt krustojumos putekšņus no pieejamām pasaules elites šķirnēm 3. Izmantot topkrosa kombinācijas ar 2-3 mātes šķirnēm un 3...5 tēva šķirnēm katrai, ar sekojošu kombinācijas spējas analīzi 4. Turpināt izmantot reciprokos krustojumus 5. Siltumnīcā pāriet uz sējeņu audzēšanu kasetēs un individuālu marķēšanu Specifiskie mērķi: 1. Augļu iekšējās kvalitātes uzlabošana (stingrums, konsistence un sulīgums, aromāts, brix, polifenoli, Ma marķieru iesaistīšana) paralēli ar augstām preču kvalitātes prasībām (krāsojums, forma, lielums, noturība kokā, bez fizioloģiskām slimībām) 2. Hibrīdu pastiprināta atlase pēc augļu uzglabāšanas ilguma 3. Pašizretinošos hibrīdu iegūšana, kas dod izlīdzinātus un lielus augļus un vienlaikus pietiekami lielu ražu 4. Maksimālas prasības koka vainagam un ražībai 5. Slimībizturības veidu piramidēšana, izmantojot kraupja projekta ģenētiskās izpētes rezultātus un citu slimību izturības avotus (īpaši pret vēzi un Erwinia) 12

2014.gadā veikti krustojumi 9 kombinācijās starp 6 šķirnēm un hibrīdiem, iegūstot 998 sēklas. Sakarā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem dažās kombinācijās sēklu skaits bija mazs. Izmantotie vecākaugi: Nr.23-97-7 Vpol (Siostra Liberty br.app.) laba slimībizturība, izcila deserta kvalitāte; nepietiekams augļu lielums un glabāšanās ilgums. DI-93-8-1 Vf (Liberty x Atvasara) augsta slimībizturība, izturīgs pret tīklērci; neapmierina garša, glabāšanās, blīvums. D-17-94-27 Vf (/Lawfam x Iedzēnu/ x BM41497) - augsta slimībizturība, izcils aromāts, sārts mīkstums; neapmierina augļu lielums, sulīgums, vainags nav kompakts, ražība neregulāra. H-94-3-64a (Alkmene x Bogatir) laba deserta kvalitāte un glabāšanās, labas koka īpašības; neapmierina slimībizturība un ziemcietība. Ligol (Polija, Linda x Golden Delicious) vēla ziemas komercšķirne; nepietiekami ziemcietīga un slimībizturīga. Elegija (Ukraina, Jonathan x Starking) perspektīva, slimībizturīga ziemas šķirne; nepietiekami ziemcietīga. Veiktie krustojumi: Nr.23-97-7 x Ligol un x Elegija; D-17-94-27 Vf x Ligol un x Elegija; DI-93-8-1 x Ligol un x Elegija; H-94-3-64a x Nr.23-97-7, x D-17-94-27 un x DI-93-8-1. 2.4. Kraupja izturības gēnu Rvi6 (Vf) un Rvi5 (Vm) identificēšana ābeļu selekcijas materiālā Pielietojot molekulāro marķieru metodikas kraupja izturības gēnu Rvi6 (Vf) un Rvi5 (Vm) identificēšanai, tika veikta ābeļu selekcijas materiāla analīze. Genotipēšana veikta, izmantojot publicētās metodikas: Rvi6 (Vf) - Patocchi et al., 2009 un Rvi5 (Vm) Cheng et al., 1998. Veikta gēnu marķieru analīze 1 hibrīdu saimei, kas satur 2 kraupja rezistences gēnus, jo šo gēnu vizuāla atšķiršana nav iespējama. Augu materiāls ietver Vm-3/4 saimi, kas iegūta krustojumā Pervinka Rvi5 (Vm) x William's Pride Rvi6 (Vf). Ierobežotā finansējuma dēļ citas hibrīdu saimes netika analizētas. Identificēti 5 hibrīdi, kas satur abus rezistences gēnus. Rezistences gēnu identifikācijas rezultāti Vm-3/4 saimē atspoguļoti 5.tabulā. 2.5. Ploiditātes noteikšana ābeļu šķirnēm Pārskata periodā atsevišķām ābeļu šķirnēm tikai veikta ploiditātes analīze, pielietojot plūsmas citometru, ar mērķi identificēt triploīdās formas. Ploiditāte noteikta sekojošām šķirnēm un hibrīdiem, kas uzrādījuši triploīdiem raksturīgas pazīmes: Parauga Nr. LVAI-1 LVAI-2 LVAI-3 LVAI-4 LVAI-5 Šķirne Ādamābele (Dobeles klons) Ausma PU-7-7-23 PU-15-7-1/13 Milzu Boikens Kā kontrole salīdzināšanai izmantota diploīdā šķirne Zarja Alatau. Ploiditātes noteikšanas rezultāti doti 5.pielikumā. Visas pārbaudē iekļautās šķirnes un hibrīdi ir triploīdi. Šī informācija ņemama vērā, plānojot krustošanu, jo triploīdiem, lai gan to ziedēšana un augļu raža ir laba, ir zema ziedputekšņu kvalitāte un traucēta sēklu veidošanās. 13

5.tabula. Ābeļu kraupja rezistences gēnu Rvi5 (Vm) un Rvi6 (Vf) identificēšana selekcijas materiālā Nr. Hibrīda nosaukums DNS parauga Nr. Koncentrācija Vf* Vm* 1 Vm-3/4-1 a1084 380.04 - R 2 Vm-3/4-2 a1085 23.74 - - 3 Vm-3/4-3 a1086 299.81 R R 4 Vm-3/4-4 a1087 393.70 - - 5 Vm-3/4-5 a1088 197.35 R - 6 Vm-3/4-6 a1089 800.94 - - 7 Vm-3/4-7 a1090 907.54 - - 8 Vm-3/4-8 a1091 111.77 R - 9 Vm-3/4-9 a1092 896.88 - - 10 Vm-3/4-10 a1093 474.46 - - 11 Vm-3/4-11 a1094 53 - - 12 Vm-3/4-12 a1095 573.57 - - 13 Vm-3/4-13 a1096 117.27 - - 14 Vm-3/4-14 a1097 1034.72 - - 15 Vm-3/4-15 a1098 176.13 R R 16 Vm-3/4-16 a1099 328.63 - - 17 Vm-3/4-17 a1100 235.61 - - 18 Vm-3/4-18 a1101 323.77 - - 19 Vm-3/4-19 a1102 292.31 - R 20 Vm-3/4-20 a1103 448.50 - R 21 Vm-3/4-21 a1104 261.52 - - 22 Vm-3/4-22 a1105 266.06 - R 23 Vm-3/4-23 a1106 33.33 - - 24 Vm-3/4-24 a1107 205.87 - - 25 Vm-3/4-25 a1108 384.45 - R 26 Vm-3/4-26 a1109 1218.78 - R 27 Vm-3/4-27 a1110 150.52 R R 28 Vm-3/4-28 a1111 440.80 R R 29 Vm-3/4-29 a1112 1106.37 - R 30 Vm-3/4-30 a1113 73.93 - - 31 Vm-3/4-31 a1114 392.02 - R 32 Vm-3/4-32 a1115 407.67 - R 33 Vm-3/4-33 a1116 379.32 - - 34 Vm-3/4-34 a1117 109.67 - - 35 Vm-3/4-35 a1118 418.73 - - 36 Vm-3/4-36 a1119 366.27 - R 37 Vm-3/4-37 a1120 196.33 - - 38 Vm-3/4-38 a1121 436.92 R - 39 Vm-3/4-39 a1122 128.30 - - 40 Vm-3/4-40 a1123 83.84 - - 41 Vm-3/4-41 a1124 1094.35 R R 42 Vm-3/4-42 a1125 1993.57 R - 43 Vm-3/4-43 a1126 339.67 - - 44 Vm-3/4-44 a1127 116.06 - - 45 Vm-3/4-46 a1129 31.21 - - 46 Vm-3/4-47 a1130 2.82 - - 47 Vm-3/4-48 a1131 206.85 - - 48 Vm-3/4-49 a1132 10.0 - - *identificēts specifiskais rezistences gēna Rvi5 (Vm) vai Rvi6 (Vf) fragments 14

3. Aveņu selekcijas materiāla novērtēšanas programma Aveņu selekcijas mērķus un uzdevumus Latvijā nosaka klimats, kuram raksturīga nepastāvība un mainīgums. Lielākajai daļai Latvijā introducēto aveņu šķirņu piemīt diezgan būtiski trūkumi, vai nu nepietiekama ziemcietība, vai arī zema ogu kvalitāte. Salīdzinājumā ar citām augļaugu kultūrām, aveņu kultūršķirnēm ir salīdzinoši īsa selekcijas vēsture. Līdz ar to ir vāji izpētīti pazīmju iedzimtības mehānismi un pazīmju saistības ciešums, kaut arī pēdējos gadu desmitos ir veikti pētījumi pazīmju iedzimtības mehānismu molekulārajā izpētē un pazīmju kartēšanā. Sevišķi lielas problēmas rada šķirņu ziemcietība, kas ir kompleksa pazīme, tāpēc tās iedzimtības mehānismi ir vāji izpētīti un atrodamas tikai dažas publikācijas par pētījumiem molekulārā līmenī. Ir arī pazīmes, kuras visai būtiski ietekmē audzēšanas apstākļi, piemēram, lielogainajām šķirnēm atšķirīgos augsnes, mitruma un klimatiskajos apstākļos ogu masa var ievērojami samazināties. Kvalitatīvas ražas ieguvei būtiska ir arī aveņu izturība pret slimībām un kaitēkļiem, kas vēl joprojām pilnībā nav atrisināta. Tāpēc viens aktuālākajiem selekcijas uzdevums ir iegūt pret slimībām izturīgas šķirnes. Ir noteikti marķieri, kas apstiprina gēna H (dzinumu apmatojuma dominantais gēns), saistību ar dzinumu izturību pret slimībām (mizas plaisāšanu Dydimella applanata un dzinumu pelēko puvi Botrytis cinerea). Nozīmīgākās aveņu dzinumu slimības Latvijā ir dzinumu mizas plaisāšana jeb didimelloze un avenāju iedegas jeb antraknoze. Ļoti aktuāla problēma ir aveņu virālās pundurainības RBDV vīrusa izplatība, kas ir viens no iemesliem stādījumu zemajai ražībai un ogu kvalitātei. Vīrusa izplatību ir praktiski neiespējami kontrolēt, jo vīruss izplatās ar putekšņiem. Ogu sairšana, kas ir viena no vīrusa infekcijas pazīmēm, konstatējama tikai ļoti jutīgām šķirnēm, taču daļai šķirņu vīrusa infekcija norisinās nemanāmi un to var konstatēt tikai izmantojot molekulārās metodes. Līdz ar to augi ar slēptu vīrusu infekcijas norisi ir viens no svarīgākajiem infekcijas avotiem. Pašlaik ir izstrādāti molekulārie marķieri rezistences gēna pret RBDV vīrusu noteikšanai. Pamatojoties uz 2007-2009.g.VPP projektā veiktajiem pētījumiem, LVAI izstrādāta aveņu selekcijas programma, kuras mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas apstākļiem piemērotas aveņu šķirnes ar šādām īpašībām: Ar augstu agroekoloģisko plastiskumu (augstu pielāgošanās spēju audzēšanas vietas agroklimatiskajiem apstākļiem), Piemērotas svaigam ogu patēriņam un pārstrādei ar augstvērtīgu ķīmisko sastāvu un dažādu ogu ienākšanās laiku, ar kompleksu izturību pret Latvijā nozīmīgajām aveņu slimībām un kaitēkļiem. 3.1. Selekcijas materiāla novērtēšanas rezultāti Meteoroloģisko apstākļu raksturojums 2014.gadā 2013./2014. gada ziema bija diezgan netipiska, jo rudenī un ziemas sākumā bija salīdzinoši silts laiks, bet janvāra vidū iestājās kailsals, kas ilga līdz pat februārim. Kailsala bojājumi aveņu stādījumos netika novēroti. Vidējās gaisa temperatūras 2014.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, zemākas bija maija pirmajā dekādē, kā arī jūnija otrā un trešā dekādē (8.attēls). Augstas gaisa temperatūras bija maija trešajā dekādē, kā arī jūlija beigās un augusta sākumā. Pārējā laikā tās bija tuvu daudzgadīgajiem rādītājiem. Tajā pat laikā agrāko šķirņu (Meteor ) ziedēšana sākās par 3-4 dienām agrāk jau 28.maijā, kaut gan pēc ilggadīgiem novērojumiem tas ir 3.jūnijā. Minimālās gaisa temperatūras 2014. gadā, ar dažiem izņēmumiem, bija tuvu vidējiem rādītājiem. Netipiski vēsa bija jūnija pēdējā, kā redzams, vēsākā kopš 2009.gada (9.attēls). 15

Nokrišņu daudzums, mm. Minimālā gaisa temperatūra, o C I II III I II III I II III I II III I II III I II III. Vidējā gaisa temperatūra, o C I II III I II III I II III I II III I II III I II III 25,0 20,0 15,0 10,0 5,0 0,0 Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Mēnesis, 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Vidēji pa gadiem 8.att. Vidējā gaisa temperatūra veģetācijas periodā 15,0 13,0 11,0 9,0 7,0 5,0 3,0 1,0-1,0-3,0-5,0 Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Mēnesis, 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Vidēji pa gadiem 9.att. Minimālā gaisa temperatūra veģetācijas periodā 80,0 70,0 60,0 50,0 40,0 30,0 20,0 61,50 50,0 35,2 32,1 28,0 24,2 24,1 18,10 18,8 16,1 65,8 41,7 25,50 68,1 10,0 6,00 0,0 Marts III Aprīlis I Aprīlis II AprīlisIII Maijs I Maijs II Maijs III Jūnijs I Jūnijs II Jūnijs Jūlijs I III Mēnesis, 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Vidēji pa gadiem 10.att. Nokrišņu daudzums pa dekādēm no marta līdz jūlijam 16

Maksimālā gaisa temperatūra 2014.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski augstāka bija maija 3. dekādē, jūlija 3. dekādē un augusta 1. dekādē. Augstās temperatūras jūlija beigās un augusta sākumā ietekmēja upeņu ražas vākšanu un vasaras aveņu ražas ātrākas beigas. Nokrišņi veģetācijas sākuma periodā bija krietni virs ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, savukārt aprīļa 2. un 3. dekādē nokrišņu daudzums bija neliels (10.attēls). Maijā nokrišņu daudzums bija zem vairāku gadu vidējā rādītāja. Jūnija sākumā nokrišņu daudzums bija neliels, bet jūnija 2.,3. un jūlija 1. bija gan ar vidējiem, gan bagātīgiem nokrišņiem, kas nodrošināja optimālu ogu lielumu. Hibrīdu vērtēšana Izmēģinājums iekārtots LVAI dārza 22.kvartālā 2010.gada aprīlī un oktobrī. Kopējais hibrīdu skaits 1234. Stādīšanas attālums 0.5 x3 m. Augsne glejots māls ar grants piejaukumu. Augsnes sastāvs: 1,9 % organiskās vielas; 111 mg/kg P 2 O 5 ; 151 mg/kg K 2 O. Augsnes reakcija ph 7,4. Izmēģinājumā nav izmantota apūdeņošana. Avenes mēslotas ar amonija nitrātu, rēķinot 6g/m 2 N. Materiāls un metodes. Fenoloģiskās pazīmes: ziedēšanas sākums un intensitāte un ogu ienākšanās sākums vērtēti ballēs (1-9, kur 1 - pazīme neparādās, 9 - maksimāla pazīmes izpausme) vai, fiksējot fenofāzes iestāšanās laiku. Ziemošanas apstākļu izraisītie bojājumi vērtēti vizuāli ballēs (1-9, kur 1 - bojājumu nav, 9 - vairāk kā 75 % no pumpuriem, dzinumiem bojāti). Ogu masa noteikta sverot (g). Raža vērtēta ballēs (1-9, kur 1 ražas nav, 9 - maksimāla raža), bet labākajiem hibrīdiem arī sverot (g). Datu apstrādei izmantota aprakstošā statistika. Dati tiks apstrādāti MS EXCEL datorprogrammā. 2010. gada stādījumā pēc ražības, ogu masas, kvalitātes un ienākšanās laika aprakstīti 334 hibrīdi, raža un ogu masa sverot vērtēta 76 hibrīdiem, ķīmiskās analīzes veiktas 54 hibrīdiem. Izdalīti 12 hibrīdi pēc ziemcietības, ražības, krūmu habitusa un ogu kvalitātes kritērijiem tālākai izvērtēšanai. Ražība un ogu masa. Pēc ražības no izvērtētajiem hibrīdiem, kuru raža tika svērta, izdalīti 12 hibrīdi, kuru raža pārsniedza 900 g no krūma, kas, pārrēķinot uz platību ir vairāk kā 6 t/ha. Augstākā ražība bija hibrīdam S 2/1/13 ( Liene x Polka ). Lielākajai daļai hibrīdu vidējā ogas masa bija 4 g. Sīkākās ogas (vidēji 3g) bija kombinācijās Ottawa x Tulameen un Viktorija x Alvi (6.tabula). 6.tabula. Ražīgāko hibrīdu raža un ogas vidējā masa 2014.gadā Hibrīds/šķirne Krustojuma kombinācija Raža, g no krūma Vidējā 1 ogas masa, g S2/1/13 Liene x Polka 1972 4 S2/6/13 Viktorija x Alvi 1673 4 S2/15/6 Ottawa x Tulameen 1383 3 S2/15/4 Ottawa x Tulameen 1308 3 S1/A25/16(9) Ina x Aita 1233 5 S1/A25/15 Ina x Aita 1132 4 S2/9/20 Canby x Daiga 1116 4 S2/1/15 Liene x Polka 1116 4 S2/9/22 Canby x Daiga 1035 4 S2/6/22 Viktorija x Alvi 984 4 S2/9/13 Canby x Daiga 930 4 S2/6/8 Viktorija x Alvi 924 3 17

Bioķīmiskais sastāvs. Tā kā avenes ir bagātīgs antioksidantu avots, tad tika vērtēts ogu bioķīmiskais sastāvs. Pēc šķīstošās sausnas satura, kas svarīgs rādītājs, ja ogas izmanto svaigam patēriņam, izdalīti 12 hibrīdi, kuri pārsniedza to vecākaugu šķirnēm raksturīgos rādītājus (7.tabula). 7.tabula. Pēc šķīstošās sausnas satura izdalītie hibrīdi 2014.gadā Hibrīds/šķirne Krustojuma kombinācija Šķīstošā sausna Brix 0 STDEV S2/20/1 Willamette x Aita 13,3 0,0 S2/30/1 Jewel x Aita 13,3 0,1 S4/2/22 Liene x Himbo Top 13,0 1,4 S2/9/11 Canby x Daiga 12,8 0,1 S2/6/8 Viktorija x Alvi 12,6 0,1 S2/8/21 Brigantina x Meeker 12,6 0,1 S3/17/2 Gusar x Glen Ample 12,5 0,1 S2/11/12 Carnival x Daiga 12,5 0,3 S2/15/9 Ottawa x Tulameen 12,4 0,2 S2/6/16 Viktorija x Alvi 12,3 0,1 S1/6/9 Viktorija x Alvi 12,1 1,4 S2/8/18 Brigantina x Meeker 12,1 0,5 Daiga 11,7 0,1 Alvi 11,7 0,2 Aita 9,3 0,1 Glen Ample 11,0 0,4 Ina 9,6 0,2 Tulameen 11,5 0,1 Ottawa 12,1 0,1 8.tabula. Izdalītie hibrīdi ar augstāko fenolu saturu 2014.gadā Hibrīds/šķirne Krustojuma kombinācija Fenoli, mg /100 g STDEV S3/17/14 Gusar x Glen Ample 446,9 0,0 S2/6/9 Viktorija x Alvi 389,8 0,0 S2/2/19 Liene x Himbo Top 348,2 4,1 S1/12/3 Carnival x Tulameen 337,7 7,7 S2/8/21 Brigantina x Meeker 328,7 6,8 S2/15/6 Ottawa x Tulameen 304,2 6,3 Ottawa 300,5 4,4 Glen Ample 237,5 8,8 Tulameen 163,4 80,5 Alvi 187,4 0,4 18

Aveņu ogu antioksidatīvo aktivitāti ietekmē tajās esošais fenolu un antociānu saturs. Izdalīti 5 hibrīdi, kuriem fenolu saturs pārsniedz fenolu saturu šķirnes Ottawa ogās, t.i., 300 mg/100 g svaigu ogu. Sevišķi augsts tas bijis hibrīdam S3/17/14 ( Gusar x Glen Ample ) (8.tabula). Izdalīti 4 hibrīdi, kuru ogās antociānu saturs pārsniedz antociānu saturu šķirnes Ottawa ogās vai ir tam līdzvērtīgs. Visaugstākais antociānu saturs konstatēts hibrīdam S2/5/11 krustojumu kombinācijā Viktorija x Aita (9.tabula). 9.tabula. Izdalītie hibrīdi ar augstāko antociānu saturu 2014.gadā Hibrīds/šķirne Krustojuma kombinācija Antociāni, mg/100 g STDEV S2/5/11 Viktorija xaita 62,8 0,2 S2/2/19 Willamette x Glen Ample 55,7 0,5 S2/15/6 Ottawa x Tulameen 55,2 0,5 S2/2/13 Willamette x Glen Ample 49,0 0,9 Glen Ample 41,7 0,8 Tulameen 18,6 0,1 Aita 22,1 0,5 Ottawa 51,4 1,4 19

Izdalītie aveņu hibrīdi 11.att. Hibrīds S2/6/8 12.att. Hibrīds S2/6/13 20

13.att. Hibrīds S1/12/17 14.att. Hibrīds S2/9/20 21

15.att. Hibrīds S1/A25/16(9) 3.2. Hibridizācija Veikta sēklu ievākšana no šķirņu Viktorija, Newburgh, Aita, Ļubetovskaja, Nr.13-4-14 pašapputes, lai iegūtu izejmateriālu izturībai pret aveņu pundurainības vīrusu RBDV. Pavisam iegūtas 1100 sēklas. 3.3. Elites hibrīdu pārbaude, izmantojot molekulāros marķierus Pielietojot molekulāro marķieru metodi, rasp_n_gene praimeru pāri - tika veikta RBDV (aveņu pundurainības vīrusa) rezistences gēna Bu identificēšana (Ward et al., 2012). Metodes validācijai kā references šķirnes izmantotas Latham, Willamette (rezistentās šķirnes) un Meeker, Tulameen (ieņēmīgas šķirnes). Analīzē iekļauti 19 LVAI aveņu selekcijas programmā iegūtie hibrīdi un radniecīgā suga Rubus phoenicolasius. Rezistences gēnam Bu specifiskais amplifikācijas fragments konstatēts 4 paraugiem: Ru-7, Ru-10, Ru-11 un Ru-17 (10.tabula). 22

10.tabula. RBDV rezistences gēna Bu identificēšana Rubus materiālā Nr. Parauga DNS parauga DNS nosaukums Nr. Koncentrācija Rasp_N_gene* 1 Ru-1 av071 1444.65-2 Ru-2 av072 231.08-3 Ru-3 av073 410.27-4 Ru-4 av074 494.38-5 Ru-5 av075 1067.13-6 Ru-6 av076 997.11-7 Ru-7 av077 1080.60 R 8 Ru-8 av078 1434.20-9 Ru-9 av079 151.29-10 Ru-10 av080 124.31 R 11 Ru-11 av081 391.19 R 12 Ru-12 av082 754.05-13 Ru-13 av083 94.47-14 Ru-14 av084 757.91-15 Ru-15 av085 138.13-16 Ru-16 av086 852.82-17 Ru-17 av087 2256.61 R 18 Ru-18 av088 145.22-19 Ru-19 av089 878.11-20 Rubus av090 1591.90 phoenicolasius - * R - rezistentā forma, identificēts Bu rezistences gēns Kopsavilkums Meteoroloģiskie apstākļi 2013/2014.g ziemā un 2014.gada veģetācijas periodā bija labvēlīgi aveņu pārziemošanai, augšanai un attīstībai kas ļāva novērtēt hibrīdu ražas parametrus un ogu kvalitāti. Pēc ražības, ogu masas, kvalitātes un ienākšanās laika aprakstīti 334 hibrīdi, raža un ogu masa sverot vērtēta 76 hibrīdiem, ķīmiskās analīzes veiktas 54 hibrīdiem. Izdalīti 12 hibrīdi pēc ziemcietības, ražības, krūmu habitusa un ogu kvalitātes kritērijiem tālākai izvērtēšanai. Vērtēšanas rezultātā pēc ražības parametriem izdalīti 12 hibrīdi, pēc bioķīmiskā sastāva: šķīstošās sausnes satura ogās 12 hibrīdi, pēc fenolu satura 6 hibrīdi un pēc antociānu satura 4 hibrīdi turpmākai vērtēšanai un pavairošanai. Izmantotā literatūra Cheng F.S., Weeden N.F., Brown S.K., Aldwinckle H.S., Gardiner S.E., Bus V.G. (1998) Development of a DNA marker for Vm, a gene conferring resistance to apple scab. Genome, 41: 208-214. Patocchi A., Frei A., Frey J.E., Kellerhals M. (2009) Towards improvement of marker assisted selection of apple scab resistant cultivars: Venturia inaequalis avirulence surveys and standardization of molecular marker alleles associated with resistance genes. Mol Breeding, 24(4): 337-347. 23

Swanson J.D, Carlson J.E., Fermandez-Fernandez., Finn C.E., Graham J., Weber C., and Sagent D.J.2011 Blackberries and Raspberries.Genetics, Genomics and Breeding of Berries ed.folta K. And Kole Ch.CRC Press, 64-113 Ward J.A., Boone W.E., Moore P.P. and Weber C.A., 2012. Developing Molecular Markers for Marker Assisted Selection for Resistance to Raspberry Bushy Dwarf Virus (RBDV) in Red Raspberry. Acta Horticulturae, 946: 61-66. Zhao Y (editor) 2007.Berry fruit value-added products for health promotion.crc Press, 430 p. APP Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore: / Ilze Lesiņa / 2015.gada 28_._janvārī z.v. 24

PIELIKUMI 25

1.pielikums. Ābeļu elites hibrīdu vērtējums uz klonu potcelmiem 2012.-2014.gadā (25.kvartāls). Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums 2004.g.stādījums (elites hibr.): Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Auksis (K) R-Z B9 2014 80.09. 30,4 126,7 11,7 kraupis Nestandarta raksturs Piezīmes Auksis (K) R-Z B9 2013 04.09. 4,49 208,4 3,1 kraupis bālāk krāsoti nekā 2005.g.stādītie Auksis (K) R-Z B9 2012 11.09. 17,31 127,3 2,4 krituši, kraupis D-1-92-14 Vm (SE) AR B9 2014 03.09. 23,19 113,9 0 D-1-92-14 Vm AR B9 2013 03.09. 0,74 199,2 3,8 sīki ražo periodiski D-1-92-14 Vm AR B9 2012 7.09. 12,86 69,2 0 vākti 11.09., nokavēts D-1-92-56 Vm (SE) R-AZ B9 2014 16.09. 18,44 169,1 0 D-1-92-56 Vm R-AZ B9 2013 07.09. 6,06 235,0 0 tieksme ražot periodiski D-1-92-56 Vm R-AZ B9 2012 20.09. 20,17 163,7 0 nokavēts, vākti 25.09. DI-2-90-64 Vf AZ-Z B9 2014 23.09. 18,15 165 2,8 sīki DI-2-90-64 Vf AZ-Z B9 2013 23.09. 9,74 233,1 0 DI-2-90-64 Vf AZ-Z B9 2012 04.10. 19,57 190 3,3 sīki DI-93-1-4 Vf (SE) R-Z B9 2014 08.,15.09. 30,73 166,6 2,4 sīki DI-93-1-4 Vf R-Z B9 2013 09.09., 18,80 169,3 14,3 pāragri kritušie ienākas nevienlaicīgi, krāsotie 20.09. birst DI-93-1-4 Vf R-Z B9 2012 25.09. 26,92 173,3 10,6 pāragri kritušie 26

1.pielik.turpin. (1) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas Raža Vidējā Nestand. datums kg/koka masa g % DI-93-10-17 Vf VZ B9 2014 02.10. 30,85 145,5 0 Nestandarta raksturs Piezīmes DI-93-10-17 Vf VZ B9 2013 02.10. 3,61 148,5 21,2 sīki šogad izcili skaisti DI-93-10-17 Vf VZ B9 2012 04.10. 18,33 118 0 H-94-3-72a Vpol (SE) AZ-Z B9 2014 23.09. 19,36 133,5 0 H-94-3-72a Vpol AZ-Z B9 2013 01.10. 7,2 222,2 n pūst kokā H-94-3-72a Vpol AZ-Z B9 2012 04.10. 21,31 130,75 0 2005.g.stādījums (elites hibr.): D-2-92-12 Vf AR Pūre1 2014 03.09. 12,78 136,6 0 D-2-92-12 Vf AR Pūre1 2013 25.08. 11,57 180,0 6,6 sīki, nobrāzumi nokavēts, birst, vāca 03.09. D-2-92-12 Vf AR Pūre1 2012 04.09. 9,10 143,3 0 viegli birst DI-2-90-119 Vf (SE) Z Pūre1 2014 01.10. 25,12 121,3 3,3 sīki, negatavi, bakas DI-2-90-119 Vf Z Pūre1 2013 23.09. 9,04 151,9 2,7 sīki DI-2-90-119 Vf Z Pūre1 2012 04.10. 21,36 271,8 0 nokavēts, vākti 08.10. DI-93-11-44 Vf (Sarkanais Sīpoliņš) VZ Pūre1 2014 02.10. 9,37 99,7 3,3 ļoti sīki DI-93-11-44 Vf VZ Pūre1 2013 26.09. 11,95 101,7 0 nokavēts, vākti 01.10., birst DI-93-11-44 Vf VZ Pūre1 2012 08.10. 12,49 95,0 5,7 sīki izcili ziemcietīgs DI-93-15-6 Vf (SE) Z Pūre1 2014 02.10. 17,53 159,4 0 DI-93-15-6 Vf Z Pūre1 2013 01.10. 9,93 218,1 0 DI-93-15-6 Vf Z Pūre1 2012 08.10. 8,32 152,7 0 27

1.pielik.turpin.(2) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Nestandarta raksturs DI-93-15-46 (SE) Z-VZ Pūre1 2014 02.10. 11,64 283,8 9,5 kraupis Piezīmes DI-93-15-46 Z-VZ Pūre1 2013 26.09. 12,77 219,3 7,1 kraupis nokavēts, vākti 01.10. DI-93-15-46 Z-VZ Pūre1 2012 08.10. 5,86 269,6 0 2006.g.stādījums (elites hibr.): D-1-92-21 Vm R B9 2014 04.09. 14,15 118,1 0 D-1-92-21 Vm R B9 2013 09.09. 11,27 173,5 0 D-1-92-21 Vm R B9 2012 14.09. 5,69 142,2 0,4 puve D-12-94-16 (SE) AZ-Z B9 2014 03.10. 5,00 166,7 0 D-12-94-16 AZ-Z B9 2013 20.09. 17,98 197,1 6,5 kraupis 4 b. šogad vājāk krāsoti D-12-94-16 AZ-Z B9 2012 08.10. 8,05 201,1 0 D-22-94-24 Vf VZ B9 2014 08.10. 10,34 188,3 2,2 D-22-94-24 Vf VZ B9 2013 01.10. 20,34 191,9 5,4 sīki D-22-94-24 Vf VZ B9 2012 08.10. 4,24 176,6 6,3 meh.bojāti DI-93-11-12 Vf (Jaunais Z B9 2014 03.10. 19,14 116,0 0 Sīpoliņš) DI-93-11-12 Vf Z B9 2013 20.09. 11,01 136,3 2,2 kaitēkļu boj. ražo periodiski DI-93-11-12 Vf Z B9 2012 12.10. 15,11 130,2 0 koki periodiski ražo Zarja Alatau (K) VZ B9 2014 03.10. 12,91 73,3 0 Zarja Alatau (K) VZ B9 2013 02.10. 14,21 163,3 0 Zarja Alatau (K) VZ B9 2012 12.10. 18,37 153,1 2,2 sīki, rūsināti 28

1.pielik.turpin.(3) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums 2008.g.stādījums (elites hibr.): Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Auksis (K) R-Z B9 2014 09.09. 14,39 156,8 5,6 kraupis Nestandarta raksturs Auksis (K) R-Z B9 2013 06.09. 6,67 204,9 7,7 kraupis, plaisā, deformēti Auksis (K) R-Z B9 2012 09.09. 4,45 127,2 0,9 sīki Piezīmes sāk birt D-5-92-3 Vf (SE) Z B9 2014 25.09. 22,95 141,9 1,8 sīki, bruņutu bojāti 'Spartan' bez kraupja D-5-92-3 Vf Z B9 2013 20.09. 8,27 165,4 2,6 sīki ražo periodiski D-5-92-3 Vf Z B9 2012 02.10. 7,18 137,9 4,8 sīki nokavēts, vāca 08.10. Nr.17-97-16 (sidram) R-AZ B9 2014 03.10. 10,30 201,3 17,5 plaisā pie kāta, kraupis Nr.17-97-16 (sidram) R-AZ B9 2013 09.09. 7,56 175,9 7,6 plaisā pie kāta Nr.17-97-16 (sidram) R-AZ B9 2012 17.09. 6,13 133,2 2,3 plaisā pie kāta Nr.19-97-80 Vf (Lienīte) R B9 2014 15.09. 8,18 194,0 10,9 kausa puve, sīki maza auguma koki Nr.19-97-80 Vf (Lienīte) R B9 2013 06.09. 3,57 186,3 4,6 pārgatavi, bezsēklu šogad lieli Nr.19-97-80 Vf (Lienīte) R B9 2012 17.09. 6,95 136,3 0,9 stiklaini, pārgatavi Nr.20-97-9 Vf AZ B9 2014 03.10. 16,56 185,3 0,0 tieksme ražot periodiski Nr.20-97-9 Vf AZ B9 2013 20.09. 11,05 213,5 1,1 rūsināti Erwinia ieņēmīgs Nr.20-97-9 Vf AZ B9 2012 08.10. 3,55 136,4 4,7 29

1.pielik.turpin.(4) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas Raža Vidējā Nestand. Nestandarta raksturs Piezīmes datums kg/koka masa g % Nr.28-97-23 AR B9 2014 15.09. 7,93 176,2 7,1 kraupis, puve, stiklojas tieksme ražot periodiski Nr.28-97-23 AR B9 2013 06.09. 14,94 219,7 5,1 puve, kraupis šogad sārta virskrāsa Nr.28-97-23 AR B9 2012 17.09. 6,12 145,6 2,8 sīki, deformēti, stiklaini Nr.30-97-24 Vpol AZ B9 2014 25.09. 14,83 181,9 4,8 sīki liels, biezs koks Nr.30-97-24 Vpol AZ B9 2013 09.09. 21,72 215,0 2,8 sīki, zaļi; bakas Nr.30-97-24 Vpol AZ B9 2012 08.10. 1,35 193,4 3,1 sīki pārējie augļi lieli Nr.X-97-2 AZ-Z B9 2014 25.09. 7,91 169,6 3,9 sīki, plaisā pie kāta Nr.X-97-2 AZ-Z B9 2013 20.09. 8,76 148,5 4,7 sīki ražo regulāri Nr.X-97-2 AZ-Z B9 2012 08.10. 6,84 97,6 16,3 sīki, plaisā pie kāta 2009.g.stādījums (elites hibr.): Auksis R-Z B9 2014 08.09. 8,33 271,7 13,0 kraupis Auksis R-Z B9 2013 06.09. 0,90 205,0 n Auksis R-Z B9 2012 17.09. 1,04 130,0 n vairums koku meh.bojāti D-3-92-20 Vf VZ B9 2014 01.10. 9,91 155,8 11,5 rūsināti D-3-92-20 Vf VZ B9 2013 26.09. 2,13 185,7 8,7 rūsināti, saplaisājuši atgriezts uz celma D-18-94-23 Vf (SE) R-AZ B9 2014 22.09. 11,20 151,3 0 D-18-94-23 Vf (SE) R-AZ B9 2013 26.09. 5,43 189,7 0,7 sīki D-18-94-23 Vf (SE) R-AZ B9 2012 02.10. 2,45 139,4 2 sīki ļoti ātrražīgs 30

1.pielik.turpin.(5) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Nestandarta raksturs H-3-97-6 Vpol R-AZ B9 2014 11.09. 14,07 224,7 26,2 kraupis, krusas bojājumi H-3-97-6 Vpol R-AZ B9 2013 20.09. 3,84 341,3 18,8 stikl., puve, bakas, kraupis 4 b. H-3-97-6 Vpol R-AZ B9 2012 02.10. 2,58 234,5 0 Piezīmes jāvāc agrāk H-3-97-9 Vpol (SE) Z B9 2014 01.10. 9,66 167,9 0,4 sīki H-3-97-9 Vpol Z B9 2013 26.09. 3,88 170,0 7,7 sīki H-3-97-9 Vpol Z B9 2012 02.10. 1,17 142,7 2,4 deformēti H-7-97-31 (SE) Z B9 2014 01.10. 13,80 134,8 2,7 kraupis, sīki, sprēgā pie kausa H-7-97-31 Z B9 2013 26.09. 1,73 230,7 0 H-7-97-38 AZ-Z B9 2014 01.10. 9,09 202,6 9,6 kraupis H-7-97-38 AZ-Z B9 2013 26.09. 3,38 266,5 40,4 stiklaini, kraupis, puve slimībieņēmīga! H-8-97-15 Z B9 2014 01.10. 7,57 167,9 30,6 kraupis H-8-97-15 Z B9 2013 26.09. 1,43 186,4 9,1 bakas H-8-97-15 Z B9 2012 02.10. 3,10 147,6 2,4 sīki Nr.19-97-9 Vf (sidram) AZ B9 2014 01.10. 5,22 176,6 0 Nr.19-97-9 Vf (sidram) AZ B9 2013 26.09. 1,64 213,5 15 sīki, zaļi 31

1.pielik.turpin.(6) Šķirne, hibrīds Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums Raža kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Nestandarta raksturs Nr.19-97-37 Vf R-AZ B9 2014 22.09. 4,06 167,3 1,3 kraupis, bakas, stikl. Piezīmes Nr.19-97-37 Vf R-AZ B9 2013 26.09. 0,83 218,3 27,8 bakas atgriezts uz celma Nr.19-97-44 Z B9 2014 01.10. 31,50 204,0 4,8 kraupis ļ.skaisti, bet daļa grubuļaini Nr.19-97-44 Z B9 2013 26.09. 18,33 261,3 5,8 sīki ļoti skaisti! N-19-97-149 ĻVZ B9 2014 08.10. 8,48 154,2 10,4 kraupis N-19-97-149 ĻVZ B9 2013 02.10. 2,87 220,8 0 N-19-97-149 ĻVZ B9 2012 18.10. 2,60 126,6 2,9 sīki Nr.20-97-4 Vf AZ B9 2014 22.09. 10,54 178,3 9,8 puve, pie kausa zaļi plankumi Nr.20-97-4 Vf AZ B9 2013 26.09. 1,76 240,5 9,4 sīki, plaisā, puve Ļ.koši sarkani Nr.28-97-4 AZ-Z B9 2014 22.09. 6,81 198,4 54,1 kraupis, sīki, plaisā izcili koši Nr.28-97-4 AZ-Z B9 2013 20.09. 8,39 246,8 12 sīki un kraupis vākti 26.09. Nr.30-97-14 (SE) R B9 2014 11.09. 9,91 196,2 16,1 kraupis, sīki, puve Nr.30-97-14 R B9 2013 06.09. 6,18 197,1 2,9 kraupis koki ražo periodiski Nr.30-97-14 R B9 2012 17.09. 3,04 169,1 0 izcili koši 32

2.pielikums. Ābeļu elites hibrīdu vērtējums uz klonu potcelmiem 2013.-2014.gadā (17.kvartāls). Šķirne Ienākas Potc. Gads Vākšanas datums 2011.gada stādījums: Vasaras - rudens: Kg/koka Vidējā masa g Nestand. % Nestandarta raksturs Piezīmes Nr.27-97-50 Vf VV B9 2013 13.09. 4,84 220,2 2,5 kraupis, bakas ražo regulāri Nr.27-97-50 Vf VV B9 2014 20.08. 4,85 139,9 2,1 kropli viegli birst Nr.19-97-35 AR B9 2013 29.08. 1,97 151,5 28,3 kraupis, puve, sīki ražo periodiski Nr.19-97-35 AR B9 2014 02.09. 8,51 134,3 8,3 sīki Nr.27-97-52 Vf R B9 2013 12.09. 3,01 214,7 2,6 puve Nr.27-97-52 Vf R B9 2014 18.09. 8,20 159,8 13,0 sīki, rūsināti Rudens - agri ziemas: Auksis (K) R-Z B9 2013 12.09. 0,73 311,7 0 ražo periodiski Auksis (K) R-Z B9 2014 08.09. 4,18 139,2 10 rūsināti D-18-94-8 (SE) AZ B9 2013 12.09. 0,78 213,3 0 ražo periodiski D-18-94-8 AZ B9 2014 18.09. 4,31 177,7 0 D-1-92-33 Vm? AZ B9 2014 03.10. 7,00 148,9 2,3 sīki DI-2-90-99 Vf AZ B9 2014 18.09. 3,79 164,7 0 DI-2-90-99 Vf AZ B9 2014 06.10. 4,50 140,7 0 33

2.pielik.turpin.(1) Šķirne Ienākas Potc. Gads Vākšanas Kg/koka Vidējā Nestand. Nestandarta raksturs Piezīmes datums masa g % H-13-97-9 Vf AZ B9 2013 12.09. 1,75 350,0 0 Koki neveselīgi, saluši H-13-97-9 Vf AZ B9 2014 18.09. 5,72 160,5 9,6 sīki, rūsināti H-13-97-9 Vf AZ B9 2014 18.09. 2,74 178,7 17,8 rūsināti H-7-97-10 R-AZ B9 2013 29.08. 1,73 226,1 33,3 stiklaini, kraupis, sīki Izvēlējās "Ledus Vīni" H-7-97-10 R-AZ B9 2014 08.09. 6,15 144,1 4,8 kukaiņu rūsināti H-7-97-10 R-AZ B9 2014 08.09. 2,67 166,7 0 H-8-97-7 AZ B9 2013 12.09. 2,45 282,2 38,0 kraupis H-8-97-7 AZ B9 2014 03.10. 10,65 205,7 9,2 kraupis, sprēgā Nr.16-97-124 AZ B9 2013 12.09. 3,00 173,3 4,8 kraupis Nr.16-97-124 AZ B9 2014 18.09. 7,43 118,0 2,6 sīki Nr.16-97-29 Vf (SE) AZ B9 2013 13.09. 0,41 202,5 10 sīki ražo periodiski Nr.16-97-29 Vf AZ B9 2014 18.09. 3,70 140,7 0,97 puve Nr.16-97-32 AZ B9 2013 12.09. 3,38 294,1 22,7 sīki, bakas, kraupis Nr.16-97-32 AZ B9 2014 03.10. 7,22 274,1 3,0 sīki,kraupis Nr.19-97-107 R-AZ B9 2013 29.08. 3,09 281,0 3,3 puve Stipra miltrasa Nr.19-97-107 R-AZ B9 2014 08.09. 2,92 168,6 9,9 kausa puve, sīki 34