ZEMEŅU ŠĶIRŅU UN DAŽĀDU STĀDU VEIDU IZVĒRTĒJUMS EVALUATION OF STRAWBERRY CULTIVARS AND DIFFERENT PLANT TYPES Valda Laugale, Sandra Dane SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs valda.laugale@puresdis.lv Abstract. There is an increase of cold-stored strawberry planting material import to Latvia. Due to this many new cultivars are offered to growers. The aim of this research was to evaluate some newly introduced strawberry cultivars of different planting material: cold-stored (imported from the Netherlands) and freshly dug (locally grown) plants. The research was done at Pūre Horticultural Research Centre in the time period from 2011 to 2014. Cultivars Clery (cold-stored A+ grade plants), Salsa (cold-stored A grade plants), Elkat (freshly dug plants), Honeoye (cold-stored A grade and freshly dug plants) were evaluated. Plants were planted in two row beds mulched by black plastic. Plant phenological development, winter hardiness, yield, fruit quality and resistance to pests and diseases were evaluated. The cultivar Elkat showed the best results between tested cultivars and it is recommended for growing in Latvia conditions. The cultivar Salsa had the highest yield and fruit quality between cultivars grown from cold-stored plants. However, it was more susceptible to leaf spots, fruit rots and strawberry mite than the control cultivar Honeoye (cold-stored plants). Significant differences were not found within productivity and fruit quality between cold-stored and freshly dug plants of the cultivar Honeoye. However, cold-stored plants had better winter hardiness and an earlier production season but suffered more from leaf scorch than freshly dug plants. Key words: Fragaria ananassa Duch., cold stored plants, freshly dug plants, winter hardiness, yield. Ievads Pēdējos gados Latvijā arvien pieaug zemeņu stādu imports, it īpaši aukstumā glabātajiem jeb frigo stādiem, un audzētājiem tiek piedāvātas jaunas, līdz šim nepazīstamas un vietējos apstākļos neizvērtētas šķirnes. Aukstumā glabātos zemeņu stādus plaši izmanto zemeņu audzēšanā gandrīz visā pasaulē, galvenokārt ražošanas sezonas pagarināšanai, jo tie stādīšanas gadā dod ražu vidēji 60 dienas pēc iestādīšanas, līdz ar to, stādot tos dažādos termiņos un audzējot gan atklātā laukā, gan zem segumiem, ražu var ievākt visu sezonu (Lieten, 2002). Arī Latvijā agrāk veiktie pētījumi ir uzrādījuši perspektīvu aukstumā glabāto stādu izmantošanai ražošanas sezonas pagarināšanai. Lai stādīšanas gadā iegūtu augstāku ražu, liela nozīme ir stādu kvalitātei un šķirnei (Laugale, 1998; Laugale, Bite, 2002: Laugale, Strautiņa, 2013). Īpaši svarīgi vietējiem apstākļiem piemērotas šķirnes ir izvēlēties tad, ja zemenes paredzēts audzēt vairākas sezonas, Latvijā tas ir visizmantotākais audzēšanas veids. Ilgstošai zemeņu audzēšanai nozīmīgi šķirnes rādītāji ir ziemcietība, izturība pret kaitēkļiem un slimībām, kā arī citiem nelabvēlīgiem vides apstākļiem, ražība un ogu kvalitāte. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt dažas jaunintroducētās zemeņu šķirnes un dažāda veida stādus, aukstumā glabātos un svaigi raktos, audzējot vairākas sezonas. Materiāli un metodes Izmēģinājums ierīkots 2011. gada maija sākumā Pūres Dārzkopības pētījumu centrā. Augsne vidēji smags smilšmāls. Augsnes analīžu rezultāti pirms stādījuma ierīkošanas: ph KCl 7.4; K 235 mg L -1 ; P 316 mg L -1 ; Mg 8150 mg L -1 ; Ca 15050 mg L -1. Izmēģinājumā vērtētas vairākas zemeņu šķirnes un dažādu veidu stādi: 1) Clery aukstumā glabātie A+ kategorijas stādi (vidējais sakņu kakliņa diametrs 15.4 mm); 2) Salsa aukstumā glabātie A kategorijas stādi (vidējais sakņu kakliņa diametrs 9.4 mm); 3) Elkat svaigi raktie M 1 paaudzes stādi (vidējais sakņu kakliņa diametrs 8.7 mm); 4) Honeoye aukstumā glabātie A kategorijas stādi (vidējais sakņu kakliņa diametrs 11.4 mm); 5) Honeoye svaigi raktie M 1 paaudzes stādi (vidējais sakņu kakliņa diametrs 9.1 mm). Aukstumā glabātie stādi iegādāti zemnieku saimniecībā Melnalkšņi, importēti no Nīderlandes. Svaigi raktie stādi izaudzēti Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā. 139
Zemenes stādītas divrindu dobēs, kas klātas ar melno plēvi: dobes platums 70 cm, attālums starp augiem rindās 30 cm, starp rindām uz dobes 30 cm, celiņi 105 cm. Stādīšanas biezība 3.8 augi m -2. Lauciņi izvietoti randomizēti 4 atkārtojumos, katrā lauciņā iestādīti 37 augi. Pirms stādījuma ierīkošanas laukā uzturēta melnā papuve. 2011. gada pavasarī pamatmēslojumā iedots kompleksais mēslojums 15 8 18 (N P 2 O 5 K 2 O) + MgO (2%) + mikroelementi (deva 34 g m -2 ). Pēc iestādīšanas ieaugšanās laikā augi laistīti virspusēji, vēlāk laistīšanai un papildmēslošanai izmantota pilienveida apūdeņošanas sistēma. 2011. gadā zemenes laistītas 9.06. un vēlāk vidēji reizi nedēļā (no 1.07. līdz 8.09.). 2012. gadā izmēģinājums laistīts vidēji reizi nedēļā, sākot no 28.05. līdz 14.09., bet 2013. gadā vidēji divas reizes nedēļā, sākot no 30.05. līdz 26.08. Ūdens paskābināšanai izmantota slāpekļskābe (60% HNO 3 0.03% koncentrācijā). Caur apūdeņošanas sistēmu reizē ar laistīšanu pievadīts arī minerālmēslu šķīdums. Papildus katru gadu pavasarī uz lapām smidzināts 1% amonija nitrāta šķīdums un 2012. gadā maija vidū smidzināts sēra mēslojums Tivo S 0.5% koncentrācijā. Kopumā 2011. gada sezonā lietotais mēslojums uz dobes metru: N 0.8 g, P 2 O 5 1.3 g, K 2 O 3.5 g, 2012. gada sezonā: N 2.6 g, P 2 O 5 0.6 g, K 2 O 8.9 g, bet 2013. gada sezonā: N 6.5 g, P 2 O 5 0.4 g, K 2 O 14 g. Dobes ravētas divas līdz trīs reizes sezonā atkarībā no nepieciešamības. Rindstarpās audzēts dabiskais zāliens, kas pļauts ar trimeri. 2011. un 2012. gadā augustā rindstarpas apsmidzinātas ar herbicīdu Basta 150 š. k. (150 g L -1 amonija glufosināts) 5.9 L ha -1. 2012. un 2013. gadā pavasarī notīrītas vecās, sažuvušās lapas un pēc ražas novākšanas augiem nogrieztas visas lapas un stīgas. Reizi sezonā augusta beigās smidzināts akaricīds Danadims ar devu 1.2 L ha -1. Augu vērtēšana veikta no 2011. līdz 2014. gadam. Izmēģinājumā vērtēta augu fenoloģiskā attīstība: ražošanas sākums datums; ražošanas beigas datums; vērtēta ziemas bojājumu intensitāte ballēs 1 9, kur 1 bojājumu nav, 9 augi pilnībā aizgājuši bojā, kā arī uzskaitīts bojāgājušo augu daudzums; veikts izplatītāko slimību un kaitēkļu bojājumu intensitātes vērtējums, vērtējot vizuāli ballēs 1 9, kur 1 bojājumu nav, 9 augi pilnībā slimi vai bojāti. Aveņu ziedu smecernieka bojājumu intensitātes novērtēšanai ziedēšanas laikā uzskaitīts bojāto ziedpumpuru daudzums, skaitot 10 augiem lauciņā katram augam atsevišķi, vēlāk pārrēķinot % no kopējā ziedpumpuru skaita. Stādījumā veikts ražības un ražas kvalitātes vērtējums, izsverot kopražu un atsevišķi pa šķirām augstākās kvalitātes jeb ekstra (E), I un II kategorijas, puvušās un pārējās nestandarta ogas. Ogas šķirotas saskaņā ar EK regulu Nr. 843/2002 (2002. gada 21. maijs). Katrā lasījumā noteikta ogu vidējā masa, izsverot līdz 50 E un I kategorijas ogu. Veikta ogu organoleptiskā vērtēšana, kur vērtēts ārējais izskats un garša ballēs 1 9, kur 1 ļoti zems vērtējums, 9 ļoti augsts vērtējums. Masveida ražošanas laikā ogām noteikts šķīstošās sausnas daudzums (ºBrix) ar rokas refraktometru un ogu stingrums (g), izmantojot Wagner ogu penetrometru ar uzgali 6 mm diametrā: iespiežot to ogā līdz 8 mm dziļumam, tas pēc tam pārrēķināts uz kg cm -2. 2014. gadā vērtēta tikai augu pārziemošana, uzskaitot bojāgājušo stādu daudzumu, jo ļoti daudz augu nepārziemoja. Datu matemātiskā apstrāde veikta MS Excel programmā, izmantojot aprakstošo statistiku un dispersijas analīzi. Rezultātu atšķirību būtiskums noteikts ar ticamību P = 0.05. Rezultāti un diskusijas Viens no svarīgākajiem rādītājiem zemeņu šķirnēm Latvijas audzēšanas apstākļos ir ziemcietība, jo ziemas pārsvarā ir nestabilas ar krasām temperatūras svārstībām un kailsaliem, kas var radīt lielus bojājumus. Izmēģinājumā zemeņu ziemcietība būtiski atšķīrās starp šķirnēm un pasliktinājās, pieaugot stādījuma vecumam. 2012. gada pavasarī zemenes bija pārziemojušas vidēji labi, taču bojāgājušo augu bija maz (1. tab.). Vismazāk ziemas bojājumu bija šķirnei Elkat, bet visvairāk Clery. Arī 2013. gada pavasarī augi bija pārziemojuši vidēji labi, bet bojāgājušo augu daudzums bija nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt 2014. gada pavasarī vairumam vērtēto šķirņu bojā bija aizgājuši daudz augu. Visvairāk cietusi bija itāļu šķirne Clery, kurai bija izdzīvojuši tikai 5% augu. Vismazāk bojā gājušo augu un labākā ziemcietība izmēģinājumā bija poļu šķirnei Elkat (audzēta no svaigi raktajiem stādiem). Salīdzinot šķirnes Honeoye svaigi raktos un aukstumā glabātos stādus, no Nīderlandes importētie aukstumā glabātie stādi uzrādīja labāku ziemcietību nekā vietējie, svaigi raktie stādi. Tā kā šī šķirne jau ilgstoši tiek audzēta, 140
iespējams, tai ir izveidojušies dažādi kloni, un Nīderlandē pavairotajam klonam raksturīga labāka ziemcietība nekā vietējam. 1. tabula Table 1 Izdzīvojušie augi un ražošanas sākums zemeņu izmēģinājumā trīs gados Survived plants and beginning of fruit harvesting Izdzīvojušie augi, % no iestādītā Ražošanas sākums Šķirne, stādu veids Survived plants, in % from planted Beginning of fruit harvesting Cultivar, plant type 2012 2013 2014 2011 2012 2013 Clery, A+ 99 64 5 20.06. 18.06. 14.06. Salsa, A 98 94 54 30.06. 22.06. 19.06. Elkat, sv. 99 95 92 15.06. 11.06. Honeoye, A 100 82 51 19.06. 14.06. 11.06. Honeoye, sv. 92 70 24 16.06. 13.06. Stādīšanas gadā raža tika vākta tikai no šķirnēm, kas audzētas no aukstumā glabātajiem stādiem, bet šķirnēm, kas audzētas no svaigi raktajiem stādiem, ziedneši tika izkniebti, un tās stādīšanas gadā neražoja. Aukstumā glabātie stādi sāka ražot vidēji 46 57 dienas pēc iestādīšanas. To ražošanas periods turpinājās līdz augusta vidum, tādējādi būtiski pagarinot zemeņu ražošanas sezonu. Ražošanas sākuma laiks būtiski atšķīrās starp šķirnēm, jo stādījumā bija izmantotas šķirnes ar dažādu ogu ienākšanās laiku. Būtiski vēlāk nekā citām šķirnēm ražošana sākās šķirnei Salsa. Arī turpmākajos vērtēšanas gados šai šķirnei bija raksturīgs visvēlākais ražošanas laiks. Otrajā un trešajā ražošanas gadā visagrāk pirmās ogas ienācās šķirnei Honeoye, kas bija audzēta no aukstumā glabātajiem stādiem, un šķirnei Elkat. No svaigi raktajiem stādiem audzētajai šķirnei Honeoye ražošana sākās vidēji 2 dienas vēlāk nekā no aukstumā glabātajiem stādiem. Iespējams tāpēc, ka augi bija vairāk ziemā apsaluši un lēnāk attīstījās. Šķirne Clery, ko selekcionāri aprakstījuši kā agrīnu šķirni (Mazzoni Group), izmēģinājumā sāka ražot būtiski vēlāk nekā agrīnā kontrolšķirne Honeoye, iespējams, tas notika tāpēc, ka Clery augi ziemā vairāk apsala. Izvērtējot šķirņu ražību, stādīšanas gadā no aukstumā glabātajiem stādiem vislielākā raža iegūta šķirnei Clery, ko ietekmēja stādu lielums, jo šai šķirnei stādīšanā tika izmantoti vislielākie (A+ kategorijas) stādi, bet pārējām šķirnēm tikai A kategorija (1. att.). Otrajā un trešajā audzēšanas gadā visaugstākā bruto raža un arī visvairāk augstākās jeb E kategorijas ogu izmēģinājumā ievākts šķirnei Elkat (audzēta no svaigi raktajiem stādiem), kurai bija vismazāk ziemas bojājumu no visām šķirnēm (1. att., 1., 2. tab.). 2013. gadā raža kopumā visām šķirnēm bija zemāka nekā 2012. gadā, jo augi vairāk bija cietuši ziemā, kā arī daudz ziedpumpuru sabojāja aveņu ziedu smecernieks. Kopā trīs vērtēšanas gados visaugstākā kopraža un arī bruto raža izmēģinājumā ievākta šķirnei Elkat, neskatoties uz to, ka šai šķirnei raža vākta tikai divus gadus, jo tā audzēta no svaigi raktajiem stādiem. Samērā laba raža iegūta arī šķirnei Salsa, kas audzēta no aukstumā glabātajiem A kategorijas stādiem. Salīdzinot šķirnes Honeoye svaigi raktos un aukstumā glabātos stādus, zemāka raža no auga ievākta no svaigi raktajiem stādiem, taču statistiski būtiskas atšķirības starp stādu veidiem nav konstatētas. Visām vērtētajām šķirnēm bija vērojams liels nestandarta ogu īpatsvars, no kurām vislielāko daudzumu veidoja kroplīgās ogas (2. tab.). Vidēji divos vērtēšanas gados procentuāli visvairāk nestandarta ogu bija šķirnēm Clery un Salsa. Salīdzinot šķirnes Honeoye svaigi raktos un aukstumā glabātos stādus, statistiski būtiskas atšķirības nestandarta ogu īpatsvarā nav konstatētas. Izvērtējot ogu lielumu, vidēji divos vērtēšanas gados vislielākā ogu vidējā masa bija šķirnei Salsa (2. tab.). Būtiski lielāka ogu vidējā masa nekā kontrolšķirnei Honeoye bija arī šķirnei Elkat, kuras ogas organoleptiskajā vērtēšanā novērtētas arī kā ļoti pievilcīgas pēc ārējā izskata. Visaugstāko ogu garšas novērtējumu ieguva šķirne Clery, kurai ogās bija arī visaugstākais šķīstošās sausnas daudzums, un bija visstingrākās ogas. Labāka ogu garša nekā kontrolšķirnei Honeoye bija arī šķirnēm Elkat un Salsa. 141
No slimībām stādījumā visvairāk bija izplatītas lapu plankumainības un sakņu un vadaudu slimības. Puvušo ogu visos vērtēšanas gados bija ļoti maz. No lapu slimībām visvairāk izplatīta bija brūnplankumainība (ier. Marsonina potentillae (Lib.)). No vērtētajām šķirnēm visintensīvāk ar lapu plankumainībām slimoja Salsa, bet vismazāk bojājumu bija Elkat (3. tab.). g augs -1 / g plant -1 350 300 250 200 150 100 50 0 Clery, A+ Salsa, A Elkat, sv. Honeoye, A Honeoye, sv. 2011 2012 2013 Kopā / Total Šķirne, stādu veids / Cultivar, plant type 1. att. Bruto raža zemeņu izmēģinājumā trīs vērtēšanas gados, g augs -1. Fig. 1. Strawberry gross yield in three evaluation years, g plant -1. 2. tabula Table 2 Ražas un ogu kvalitātes izvērtēšanas rezultāti, vidēji 2012., 2013. gados Results of yield and fruit quality evaluation, average in 2012 and 2013 Ogu vidējā Šķīstošā Ogu Šķirne, stādu E kategorijas ogas, Nestandarta ogas, % veids g augs -1 masa sausna, stingrums no kopējā ogu skaita Average Soluble Fruit Cultivar, plant E class fruits, g Unmarketable fruits, % type plant -1 fruit weight, solids, firmness, from total amount g Brixº kg cm -2 Clery, A+ 21 55 11.1 10.1 2.9 Salsa, A 24 56 14.5 9.0 2.5 Elkat, sv. 48 46 12.4 9.7 2.1 Honeoye, A 31 44 10.6 9.8 2.1 Honeoye, sv. 29 48 10.7 9.4 2.2 RS 0.05 LSD 0.05 5 6 0.9 0.6 0.2 Šķirne, stādu veids Cultivar, plant type 3. tabula Table 3 Slimību un zemeņu ērces bojājumi, vidēji 2012., 2013. gados Disease and strawberry mite damage, average in 2012 and 2013 Lapu slimību bojājumi, Leaf disease damage, points* baltplankumainība white leaf spot brūnplankumainība leaf scorch Sakņu un vadaudu slimību bojājumi, Root and crown disease damage, points* Zemeņu ērces bojājumi, Strawberry mite damage, points* Puvušās ogas, % no kopējā skaita Rotted fruits, in % from total amount Clery, A+ 1.4 3.8 3.9 4.1 1.0 Salsa, A 2.8 6.1 3.6 4.3 1.6 Elkat, sv. 1.4 2.7 2.2 2.8 0.7 Honeoye, A 2.0 4.9 4.5 3.6 0.5 Honeoye, sv. 1.8 4.3 5.0 3.8 0.3 RS 0.05 LSD 0.05 0.5 0.6 0.8 0.7 0.7 * vērtējums dots ballēs 1 9, kur 1 bojājumu pazīmju nav, bet 9 visi augi pilnībā bojāti * the evaluation is given in points 1 9, where 1 no damage observed, 9 all plants fully damaged 142
Visintensīvāk ar sakņu un vadaudu slimībām (ierosinātāji nav noteikti) slimoja kontrolšķirne Honeoye, īpaši variantā, kur tā audzēta no svaigi raktajiem stādiem. Visaugstāko izturību pret sakņu un vadaudu slimībām uzrādīja šķirne Elkat. Visaugstāko izturību pret ogu puvēm, kas galvenokārt bija pelēkā puve (ier. Botrytis cinerea Pers.), uzrādīja šķirne Honeoye, bet visieņēmīgākā bija Salsa. Šķirnei Salsa uz ogām novērotas arī iedegas jeb antraknoze (ier. Colletotrichum acutatum). No kaitēkļiem stādījumā visvairāk bija izplatīts aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi Hbst.) un zemeņu ērce (Tarsonemus pallidus Banks). Aveņu ziedu smecernieks 2012. gadā atkarībā no šķirnes vidēji bija bojājis 5.6 10.2% ziedpumpuru, bet 2013. gadā 24 36% ziedpumpuru. Kopumā bojāto pumpuru procentuālais daudzums starp šķirnēm statistiski būtiski neatšķīrās. Zemeņu ērces bojājumu intensitāte pieauga līdz ar stādījuma vecumu, neskatoties uz to, ka augi vienu reizi sezonā tika smidzināti ar akaricīdu. Vidēji divos vērtēšanas gados visaugstākā bojājumu intensitāte bija šķirnēm Clery un Salsa, bet viszemākā šķirnei Elkat (3. tab.). Secinājumi 1. Vislabākos rezultātus izmēģinājumā uzrādīja šķirne Elkat (audzēta no svaigi raktajiem stādiem), kas izcēlās ar samērā agru ogu ienākšanās laiku (līdzīgu kā Honeoye ), labu ziemcietību, ražību, ogu lielumu un izturību pret slimībām un kaitēkļiem, un ir rekomendējama audzēšanai Latvijas apstākļos. Perspektīva audzēšanai Latvijas apstākļos ir arī šķirne Salsa, jo uzrādīja augstāku ražību un ogu kvalitāti nekā kontrolšķirne Honeoye, kā arī izcēlās ar vēlu ogu ienākšanās laiku. Šīs šķirnes trūkumi ir lielāka ieņēmība pret lapu plankumainībām, ogu puvēm un zemeņu ērci, tāpēc tās audzēšanā jāpielieto atbilstoša augu aizsardzības sistēma. 2. Salīdzinot šķirnes Honeoye aukstumā glabātos un svaigi raktos stādus, aukstumā glabātie stādi uzrādīja labāku ziemcietību un agrāku ogu ienākšanās sākumu, taču tie vairāk slimoja ar lapu brūnplankumainību. Ražība un ogu kvalitāte starp abiem stādu veidiem būtiski neatšķīrās. Izmantotā literatūra 1. Clery. Mazzoni Group. [Tiešsaiste] [skatīts: 2015. gada 8. decembrī.]. Pieejams: http://www.mazzonigroup.com/clery/vivai_mazzoni/eng/m-mprin-m0009-m0902-s0015- SV005/. 2. Komisijas Regula (EK) Nr. 843/2002 (2002. gada 21. maijs), ar ko nosaka tirdzniecības standartu zemenēm un groza Regulu (EEK) Nr. 899/87. (2002). Oficiālais Vēstnesis L, 134, 22/05/2002, 24. 28. lpp. [Tiešsaiste] [skatīts: 2012. gada 6. decembrī.]. Pieejams: http://eurlex.europa.eu/lexuriserv/lexuriserv.do?uri=celex:32002r0843:lv:html. 3. Laugale V., Bite A. (2002). Studies on extending the strawberry production season in open fields in Latvia. Acta Horticulturae, Vol. 567 (2), p. 573 576. 4. Laugale V. (1998). Saldēto zemeņu stādu ieguves un pielietošanas iespējas Latvijas apstākļos. No: Vide cilvēkam. cilvēks videi: LLU doktorantu konferences materiāli (1998. gada maijs), Jelgava : LLU, 13. 17. lpp. 5. Laugale V., Strautiņa S. (2013). Saldēto stādu izmantošana zemeņu audzēšanā. No: Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai: LLU LF, LAB, LLMZA un Valsts Lauku tīkla zinātniski praktiskās konferences Raksti (2013. gada 21. 22. februāris), Jelgava : LLU, 117. 121. lpp. 6. Lieten P. (2002). The use of cold stored plant material in Central Europe. Acta Horticulturae, Vol. 567 (2), p. 553 560. 143